Siltums

Cenu paaugstināja par 62 %.
Nekur nebija par to, ka kādam jau rēķinā būs mazāk.
Iepriekš no valsts bija atbalsts, tur, kur cenas siltumam bija pilnīgā kosmosā, bet pie mums šo slieksni nesasniedza.

Sociālais dienests informē, ka kopš 2021.gada 1.janvāra mājokļa pabalsts, visā Latvijā, tiek aprēķināts pēc vienotas formulas, ko nosaka 2020.gada 17.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”. Mājokļa pabalstu var saņemt mājsaimniecība, kurai ir izvērtēti ienākumi un materiālā situācija. Mājokļa pabalsta aprēķina formulā tiek iekļauti izdevumi gan par apkuri, gan par īri, apsaimniekošanu, elektrību, gāzi, ūdens apgādi, un citiem maksājumiem. Katrai no pozīcijām ir noteikti normatīvi.
Savukārt līdz 2020.gada 31.decembrim bija spēkā pašvaldības saistošie noteikumi, kas noteica, ka ikmēneša dzīvokļa pabalstu siltumenerģijas patēriņa daļējai kompensēšanai varēja saņemt ģimenes (personas), kurām bija piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss un atsevišķi dzīvojoši pensionāri un atsevišķi dzīvojošas personas ar invaliditāti, kuriem nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku, ja viņu ienākumu līmenis uz vienu personu pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 340,00 euro mēnesī.
Pabalsts ietvēra maksājumu par šādiem pakalpojumiem:
•centrālo apkuri apkures sezonā dzīvokļa kompensējamajā platībā (27 m2 uz pirmo personu un 15 m2 uz katru nākamo personu, nepārsniedzot dzīvokļa kopējo platību);
•cirkulācijas nodrošināšanu visu gadu;
•karstā ūdens sagatavošanu visu gadu par katru patērēto karstā ūdens m3, bet ne vairāk kā par 2 m3 mēnesī vienai personai.
Pabalstu piešķīra šādā apmērā:
•55 % apmērā no maksājuma summas mēnesī;
•60 % apmērā no maksājuma summas mēnesī ģimenēm ar trīs līdz pieciem bērniem;
•100% apmērā no maksājuma summas mēnesī ģimenēm ar sešiem un vairāk bērniem.

Sociālais dienests piešķirto pabalstu pārskaitīja pakalpojumu sniedzējam vai dzīvojamās mājas pārvaldniekam saskaņā ar noslēgto līgumu.
Pabalsts pensionāriem un personām ar invaliditāti tika piešķirts uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus, pārējā personām līdz 6 mēnešiem.

Nu bet vērsieties valsts kontrolē. Iepirkumi ir publiski, tos jau IUBs uzrauga. Ja jums ir kādas aizdomas, tad jūsu pienākums ir ziņot.

Un vai peļņa jāiegulda attīstībā – jāsaprot, ka bez tās peļņas ieguldīšanas attīstībā mums apkures rēķini ja8u sen būtu vēl divreiz lielāki. Šī peļņas ieguldīšana attīstībā ir vienīgais iemesls, kāpēc mums ventspilniekiem izdevās pagājušo ziemu pārlaist ar tik zemiem apkures rēķiniem un pavasara pieaugums ir tik salīdzinoši mazs, ja salīdzina ar pieaugumu citās pilsētās. Tādēļ būtu jāturpina ieguldīt uzņēmuma attīstībā, lai pakalpojumu var nodrošināt droši un pēc iespējas izdevīgāk, ar pēc iespējas mazākiem zudumiem.

PSIA “Ventspils siltums” publiskotajā neatkarīgu zvērinātu revidentu pārbaudītajā 2022. gada finanšu pārskata pielikumā par sabiedrības peļņu un zaudējumiem ir parādīts, ka Sabiedrības pamatdarbība ir bijusi ar zaudējumiem, kas norāda, ka aizvadītajā apkures sezonā piemērotais tarifs nav sedzis siltuma ražošanas pašizmaksu. Savukārt ieņēmumi, kas ir veidojuši Sabiedrības peļņu ir iegūti no emisijas kvotu pārdošanas un atbilstoši normatīvajam regulējumam tos drīkst izlietot tikai Sabiedrības ražošanas energoefektivitātes paaugstināšanai.

Pirmais šķeldas katls AK-6000 Ventspils siltuma katlu mājā Brīvības ielā 38 , tika uzstādīts 2007. gadā t. i. pirms 16 gadiem. Katla izgatavotājs un uzstādītājs bija Latvijas firma “Komforts”. Katlam ir cienījams vecums, tā kontrukcija un iespējamais automatizācijas līmenis uz doto brīdi vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Lietderības koeficients ir zemāks nekā katliem , kurus ražo pašlaik, kā arī izmešu jeb cieto daļiņu daudzums izejā no katla ir ievērojami augstāks nekā jaunākas konstrukcijas katliem. Lai samazinātu izmešu daudzumu atmosfērā katlam “Komforts”, nepieciešamas papildu iekārtas un finansiālas izmaksas, kas ilgtermiņā nav izdevīgi ne uzņēmumam , ne klientiem, jo rezultātā atstāj negatīvu ietekmi uz siltuma gala tarifu.
Iespējamās modernizācijas un automatizācijas izmaksas uz doto brīdi pārsniedz paša katla sākotnējās izgatavošanas un uzstādīšanas kopējo vērtību, un tas nozīmē, ka savlaicīgi jādomā par jaunu modernu katlu iekārtu uzstādīšanu. Tā kā laika periodā no 2019. gada pilsētas kreisajā krastā ir pieslēgti daudzi jauni objekti un kopējā katlu mājas biokurināmo katlu jauda ziemas periodā ir nepietiekama, lai stabili , droši ilgtermiņā , un bez pārtraukumiem nodrošinātu siltumapgādi klientiem, tika pieņemts lēmums veikt katlu mājas Brīvības ielā 38 modernizāciju, kura ietver divu jaunu 5 MW jaudas šķeldas katlu ar kopējo jaudu 10 MW uzstādīšanu vecā “Komforts” katla vietā, tādejādi palielinot katlu mājas kopējo jaudu un arī darbības drošibu.
Darbu apjomā ir paredzēta visu katlu mājas iekārtu automatizācija, lai vasaras periodā darbu katlu mājas darbību nodrošinātu bez operatīvā personāla. Iekārtu darbība un uzraudzība tiks nodrošināta no katlu mājas Talsu ielā 69, kura atrodas Pārventā.
Līgums par rekonstrukcijas darbu izpildi iepirkuma rezultātā noslēgts ar SIA Monum 2023. gada 17. aprīlī , kopējās izmaksas sastāda 7.5 milj. Eur ( bez PVN) un tās tiks segtas no uzņēmuma līdzekļiem , kā arī no finanšu līdzekļiem ,kas iegūti no CO2 izmešu kvotu pārdošanas . Darbu izpildes termiņš ir 2024. gada novembris.
Vēršam uzmanību, ka finanšu līdzekļus, kas iegūti no CO2 kvotu pārdošanas drīkst izlietot tikai un vienīgi uzņēmuma energoefektivitātes paaugstināšanai, nevis dažādu tarifa izdevuma pozīciju segšanai uzņēmumam un klientiem. Tas nozīmē, ka šos līdzekļus nedrīkst novirzīt siltumenerģijas tarifa samazināšanai jeb arī iespējamo uzņēmuma zaudējumu segšanai.

Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību būvdarbu, preču un pakalpojumu iegādes process tiek regulēts ar Publisko iepirkumu likumu vai ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma regulējumu, ir jāveic publisks iepirkums, ja paredzamā līgumcena ir 10 000 euro un lielāka preču vai pakalpojumu iegādei, un ja paredzamā līgumcena ir 20 000 euro un lielāka būvdarbu veikšanai.
Ja būvdarbu, preču un pakalpojumu iegādes paredzamā līgumcena nesasniedz Publisko iepirkumu likumā noteiktās robežvērtības, pašvaldības iestādes un kapitālsabiedrības piemēro iekšējo noteikumu “Iepirkumu organizēšanas kārtība Ventspils valstspilsētas pašvaldībā” regulējumu. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem, ir jāveic cenu aptauja, ja paredzamā līgumcena ir no 5 000 euro līdz 9 999 euro preču vai pakalpojumu iegādei, un ja paredzamā līgumcena ir no 5 000 euro līdz 19 999 euro būvdarbu veikšanai.
Visi pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību veiktie iepirkumi ir atrodami Elektronisko iepirkumu sistēmā (www.eis.gov.lv), kā arī paziņojumi par iepirkumu izsludināšanu un iepirkumu rezultātiem tiek publicēti Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē (www.iub.gov.lv, sadaļa “Meklēt paziņojumu”).

Izvērtējot Uzņēmumu reģistrā norādīto informāciju par SIA “Elektriķis”, kā arī J. Vītoliņa 2021. gada valsts amatpersonas deklarāciju (dati par 2022. gadu vēl nav publicēti), saistības starp SIA “Elektriķis” amatpersonām, dalībniekiem un patiesā labuma guvējiem un J.Vītoliņu vai viņa radiniekiem nav konstatējama.

Ja Jums rodas jautājumi par iepirkumiem aicinu sazvanīties (63601192), Ekonomikas un iepirkumu nodaļas vadītājs A. Galindoms.

Ja nodos valsts mežiem apsaimniekot, jums liekas, ka viņi šķeldu par mazāku cenu piedāvās? Tas jau kam tas pienākas nemaina cenu ko piedāvā…
Iepērk materiālus ar iepirkumu starpniecību. Ja aizdomas, ka iepirkums nav godīgs, tur jāsaausas iepirkumu uzraudzības birojam, jāveic pārbaudes. Jo viņi ir atbildīgi pārraudzīt to vai iepirkumi ir godīgi un piedāvātāji nevienojas par cenu mākslīgu celšanu.

Un kur palicis mačo – donžuāns laiks :):):), tur zaudējumi nav mazāki:):):)

Kafejnīca teātra namā “Jūras vārti” ir bijusi vienmēr – gan pirms, gan pēc rekonstrukcijas (2009. gads). Kafejnīcas telpās vienmēr ir strādājuši nomnieki un tās vienmēr ir bijušas pieprasītas.
Kopš pagājušā gada novembra teātra nama “Jūras vārti” telpās darbojas kafejnīca “Silrak”, piedāvājot ēdināšanas pakalpojumus un arī organizējot pasākumus. Galvenā prasība no telpu iznomātāja SIA Kurzemes filharmonija” puses ir, lai kafejnīca būtu pieejama apmeklētājiem teātra namā “Jūras vārti” notiekošo pasākumu laikā. Visā pārējā laikā kafejnīcas apsaimniekotāji drīkst un darbojas pēc saviem ieskatiem.
No jautājuma nav skaidrs, par kādiem zaudētiem 2 miljoniem ir runa, bet apgalvojums, ka kafejnīcas telpas nevienam nav vajadzīgas, neatbilst patiesībai un ir maldinošs. Telpas vienmēr bijušas iznomātas un vienmēr tikušas izmantotas.

Labs jautājums – Siltuma peļņa 2022. gadā?