Rosina savilkt jostas?

Man šķiet, ka Gāliņciema bibliotēka un Pārventas bibliotēka ir tieši vietā, katrā pilsētas galā, lai bērniem ir ko darīt, sevišķi tiem, kuriem nav pulciņu un kuriem labāk atrasties pieskatītā vidē, nevis uz ielas. Turklāt Gāliņciems turpina augt, tur liels potenciāls. Par Pārventu nerunājot. Domāju, ka sabiedrību, precīzāk, ventspilniekus interesē, kur pašvaldība, ceļot jaunus objektus, bija plānojusi dabūt līdzekļus esošo projektu uzturēšanai. Šobrīd Vizium ir jauna ēka, pēc 10 gadiem sāksies visādi brīnumi. Gan jau tie brīnumi ir jau redzami gan akvaparkā, gan baseinā, gan bibliotēkās. Esmu noteikti bibliotēkas patriots, es nelasu grāmatas, bet ņemu žurnālus un tur vienmēr man palīdz ar visiem maniem jautājumiem gan par banku, gan latvija.lv, gan eparakstu, gan komunālām lietām. Man personīgi vienalga par koncertzāli un Viziumu.

Labdien!
SIA “Kurzemes filharmonija” darbojas ar mērķi veicināt un attīstīt dažādu žanru profesionālo skatuves mākslu Ventspilī un Kurzemes reģionā, veidot un pildīt daudzfunkcionāla, dinamiska un starptautiski konkurētspējīga kultūras centra funkciju, nodrošinot iedzīvotājiem kultūras pieejamību. SIA “Kurzemes filharmonija” kopš 2009. gada ir teātra nama “Jūras vārti”, un kopš 2019. gada koncertzāles “Latvija” apsaimniekotājs un repertuāra veidotāja.
SIA “Kurzemes filharmonija” pamatdarbība tiek organizēta koncertzālē “Latvija”, pamatojoties uz kopīpašuma apsaimniekošanas līgumu, kas noslēgts starp SIA “Kurzemes filharmonija”, MIKC “Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola” un Ventspils pašvaldības iestādi “Komunālā pārvalde”. Ēka – Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola ar koncertzāles funkciju – ir kopīpašums starp Ventspils valstspilsētas pašvaldību un Kultūras ministriju. Ēkas noslodze tiek organizēta sekojošā proporcijā – Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas organizēts mācību process 67% un SIA ”Kurzemes filharmonija” organizēti kultūras pasākumu norise 33% apmērā.
Koncertzāles “Latvija” noslogojumu veido ne tikai SIA “Kurzemes filharmonija” un telpu nomnieku organizēti pasākumi, bet arī Ventspils Mūzikas vidusskolas pasākumi. SIA “’Kurzemes filharmonija” koncertzālē “Latvija” pārsvarā organizē akadēmiskās mūzikas koncertus, savukārt teātra namā “Jūras vārti” populārās mūzikas koncertus.
Pasākumu skaits pa nedēļām un mēnešiem mainās, bet vidēji SIA “Kurzemes filharmonija” koncertzālē “Latvija” organizē 3-5 pasākumus mēnesī, teātra namā “Jūras vārti” attiecīgi 5-7 pasākumus mēnesī. Koncertzāles “Latvija” un teātra nama “Jūras vārti” mājas lapās (www.koncertzalelatvija.lv un http://www.jurasvarti.lv) ir iespējams sekot līdzi piedāvājumam, kas tiek regulāri papildināts.
SIA “Kurzemes filharmonija” visiem vēl laimīgu, mierpilnu un radošu Jauno 2024. gadu! Uz tikšanos pasākumos koncertzālē “Latvija” un teātra namā “Jūras vārti”.

Rodeļu trase ir investīciju projekts ar mērķi attīstīt jaunu, vissezonas tūrisma pakalpojumu Ventspils pilsētā un tādējādi piesaistīt pilsētai tūristus, kas dod ekonomisku pienesumu. Šī objekta būvniecība tika realizēta ar valsts budžeta atbalsta programmas līdzfinansējumu. Rodeļu trase tika atklāta 2023. gada 10. jūnijā un līdz gada beigām to bija izmantojuši jau 80 000 apmeklētāju. Rodeļu trase viennozīmīgi ir būtisks ieguvums Ventspils Piedzīvojumu parkam un visai tūrisma nozarei Ventspilī. Plānojot šāda objekta būvniecību, tika ņemta vērā līdzīgu objektu pieredze Lietuvā, Polijā, Čehijā un citās Eiropas valstīs, kur tās ir būvētas un darbojas jau ilgāku laiku. Visu apmeklēto Rodeļu trašu operatoru pieredze liecina, ka trases ir apmeklētas un tūristus piesaistošas. Protams, arī rodeļu trases noslogojumu ietekmē sezonalitāte, tas tika ņemts vērā, apsverot projekta īstenošanu. Ziemas sezonā rodeļu trase un slēpošanas kalns “Lemberga hūte” ar savām aktivitātēm veido kompleksu piedāvājums, jo slēpošanas kalna apmeklētāji labprāt izklaidējas arī rodeļu trases nobraucienos.

Futbola laukumi Katoļu ielā un Pārventas sporta kompleksā ir izveidoti pie skolām. Šo futbola laukumu izbūvi ir līdzfinansējusi Latvijas Futbola federācija. Tas darīts ar nolūku, lai futbola laukumus varētu ērti izmantot ne tikai futbola klubu sportisti, bet arī skolu skolēni. Tāpat šos futbola laukumus noteiktos laikos izmanto pilsētas iedzīvotāji. Tādējādi, tiek panākta laukumu izmantošana visas dienas garumā. Divos sporta klubos – biedrībās Ventspils Olimpiskā cerība un Ventspils Jauniešu futbola klubs – 2023. gadā Ventspilī ar futbolu nodarbojas ap 280 bērnu un jauniešu vecumā no 5 līdz 21 gadam. Futbola klubi ir izveidojuši kopumā 11 komandas, kuras piedalās Latvijas jaunatnes futbola līgas čempionātā, kā arī komanda JFK “Ventspils” spēlē Latvijas čempionāta 1. līgā. Arī bērnudārzu audzēkņiem Ventspilī ir iespēja rotaļu veidā iepazīties ar futbola pamatelementiem, ko 2023.gadā izmantoja vairāk nekā 30 bērnu. Treniņu nodarbības notiek gan futbola laukumā Pārventas sporta kompleksā, gan futbola laukumā Katoļu ielā 40. Ziemas periodā papildus tiek izmantota Pārventas sporta kompleksa zāle, sporta nama Centrs zāle u. c. sporta bāzes. 2023.gada septembrī tika saņemts Izglītības kvalitātes valsts dienesta rīkojums, ka sekmīgi akreditētas futbola skolas Ventspils īstenotās profesionālās ievirzes programmas futbolā 20V (audzēkņiem līdz 16 gadiem). Nākotnes plānos ir licencēt V30 programmas futbolā vidusskolas posma audzēkņiem. Arī Latvijas Futbola federācijas Akreditācijas komisija veic jaunatnes futbola klubu darba novērtējumu un 2023. gadā ir piešķīrusi Futbola akadēmijas statusu biedrībai Ventspils Olimpiskā cerība un finansējumu 54 000 eiro apmērā. Akadēmijas statusu saņēmušo organizāciju uzdevumi ir gatavot spēlētājus Latvijas nacionālajai izlasei un jauniešu izlasēm un Latvijas virslīgas čempionātam un nodrošināt visus apstākļus profesionālu futbolistu sagatavošanai.

Es tikai pateikšu, ka ir baigais prieks lasīt tik saturīgu diskusiju Ventspilī. Vēl pirms pāris gadiem tas šķita neiespējami un likās, ka te dzīvo tikai divu veidu cilvēki – nozombētie un nobijušies. Bet, izrādās, ir arī veselais saprāts un ir potenciāls pilsoniskai sabiedrībai kā normālās pilsētās.

Gribētu šo arī pašķetināt: “Pildot pilsētas domes rekomendācijas, iestādes un kapitālsabiedrības meklē iespējas sabalansēt savus izdevumus šim gadam. Viens no risinājumiem var būt ilgstošo vakanču, kas saglabājušās daudzu gadu garumā, likvidēšana.”
Kā tieši ilgstošu vakanču likvidēšana var kaut ko ietaupīt? Ja amatā neviens nestrādā un vieta ir brīva, tad kuram par šo tiek maksāts? Tagad arī jāmaksā alga tiem, kuri nav pieņemti darbā? Es šo Vītoliņa kunga vārsmu nesaprotu.

Haha, domes trollis pieslēgts diskusijai, bet kad sāksim saņemt oficiālas atbildes no pašvaldības iestādēm un pašas domes?

Labdien!
Ļoti patīkami, ka acīmredzot Ventspilī cilvēki māk diskutēt un to dara arī publiski. Beidzot mēs paceļam tēmas, par kurām visi zina, bet iepriekš klusēja. Ventspils ir nonākusi ļoti apskaužamā situācija, kad nauda ir beigusies un turpmākie gadi solās būt arvien grūtāki. Skaidrs, kad Brīvosta pārgāja savā paspārnē, tad beidzās to naudu “trallināšana pa labi un kreisi”. Ne velti pilsētā runāja, ka domes un pašvaldību iestāžu vadītājiem ir divas algas – viena no domes, otra no Brīvostas (par to ļoti labi varam pārliecināties amatpersonu deklarācijās). Tagad, kad par Brīvostas naudu vairs nevaram bišk pievilkt budžetu, bet infrastruktūras objekti ir uzcelti un to apsaimniekošana prasa naudu – ir jāsavelk jostas! Tieši tā, jāsavelk jostas, jo iespējams tā visi bija tikai tāda ilūzija, ka esam bagāti un varam celt visu ko vēlamies, bet nākotne tiem nav un nebūs. Muļķīgi Vītoliņa kungam ventasbalss intervijā bija pieminēt bērnudārza darba laiku saīsināšanu vai pedagogu algas palielināšanu kā dēļ nauda beigsies, bet turpinājumā lasīt to, ka pašvaldībai bija ļoti svarīgi pabeigt stāvlaukumu Krustkalna ielā, Renķa dārzā izveidot vēl vienu velosipēdu trasi (viena kalnā, otra ir 2. vidusskolas telpās un tagad būs trešā + skeitparks, kuram arī prasās atjaunošana). Tiešām tās ir mūsu prioritātes? Ventspils prioritātes? Mums pilsētā ir piecas (5!) bibliotēkas – Galvenā bibliotēka, Pārventas bibliotēka, Ventspils augstskolas bibliotēka, Mūzikas bibliotēka un tagad arī Gāliņciema bibliotēka. Skaisti, protams, taču vai pirms Gāliņciema bibliotēkas būvēšanas kāds izrēķināja cik tā izmaksās uzturēšanā? Bibliotēka pati par sevi ir sevis nepelnošs objekts tikai pilsētas labklājībai. Un nevajag atbildi, ka tā bija Eiropas nauda un to vajadzēja izmantot… Eiropas nauda beidzas tieši pie lentīšu pārgriešanas un turpmākais jau ir pamatīgs pašas pašvaldības maciņš. Mūzikas bibliotēka? Tur strādā atsevišķs personāls? Vai tad tiešām bez tādas atsevišķas struktūrvienības nevarējām iztikt? To nevarēja apvienot ar galveno bibliotēku un tajā nebija to 10m2, kurā ietilpināt tos CD diskus? Vienmēr Brīvostu un to reformas ir viegli vainot, taču labāk nevajag, jo kravu apgrozījums jau gadus desmit krītas! Un iespējams ir jāpaskatās to pamatā, kāpēc tā notiek?

Lai uz fona ka valstī diez kas nav mums tiek radīts fons ka Ventspilī viss ir uz tip top, bet tā diemžēl nav.

Piekrītu viedoklim! Papildu vēlējos ieminēties par šo apkures sezonu, kas, maigi sakot, ir smaga. Katru gadu Lemberga kungs uzstājas savā video uzrunā ar rādāmkoku rāda grafikus un stāsta cik zems siltumenerģijas tarifs ir Ventspilī, šogad tas, protams, izpaliek. Bazūnēšana, ka Ventspils ir valsts valstī ar pazūd, jo ir pienācis brīdis, kad no pašvaldību izlīdzināšanas fonda jāņem no citām pašvaldībām finanses, lai pilsēta spētu pastāvēt.
Ironiski, ka pašvaldība runā par investīciju un uzņēmēju piesaisti, jo neatceros, kad “tūrisma galvaspilsētā” pēdējo reizi ir atvērta kāda jauna, moderna viesnīca. Pilsētas viesi tūrisma sezonā var booking un airbnb meklēt apartamentus, jo Ventspilī ļoti trūkst vietu kur palikt. Protams, dome nebūvē viesnīcas, bet ja jau prot piesaistīt uzņēmējus, tad nebija ienācis prātā, ka ja pilsētas apmeklētājam būtu iespēja palikt modernā naktsmītnē, tad tas palielinātu dienu skaitu cik ilgi šeit paliek, līdz ar to arī pilsētai palielinātos ieņēmumi?

Šaubu nav, ka mūsu pašvaldības vadība ir sarežģītā situācijā. Tā īsti pirmo reizi nākas griezt vizienos, ko pilsētnieki redzēs un izjutīs uz savas ādas. Grūti pašam graut to, ko pats esi cēlis.

Esmu totāls pilsētas patriots, tomēr nespēju saprast: “Vēl viens iespējamais risinājums – bēnudārzu darblaika saīsināšana. «To jau dara citas pašvaldības,» zināja teikt Vītoliņš.” Nu kas tas par murgu. Bērnus, pa lielam, kāds aiz brīva prāta tur dārziņā ilgāk? Tās ir ģimenes, kur vecāki strādā, tādejādi maksā nodokļus un papildina pilsētas budžetu. Ja nav kur bērnu atstāt, tad ko – vai nu pieaug izdevumi par auklīti vai cieš darbs, jo “man bērns jāizņem no dārziņa.” Tieši ģimenes ar esošiem vai potenciāliem bērniem ir centrālais elements, kas var radīt “uzrāvienu”.

Vienīgais optimālais pilsētas ilgtermiņa formāts ir absolūts fokuss tieši uz strādājošajiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli maksājošajiem. Vēl lielāks uz darba vietām ar labu atalgojumu – virs valstī vidējās algas. Nekādas “pilsētas, kur ciena pagātni” kā pirmo no vēstījumiem. Forši, ka būvē rūpnīcas, bet rūpnīcās atalgojuma griesti ir daudz zemāki kā citās jomās. IT, finanses, atbalsta pakalpojumi. Tur gan mazākas investīcijas telpās nepieciešamas, gan arī reizēs lielākas algas. Tātad arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi lielāki. Pakalpojumu centri citu valstu uzņēmumiem.

Pilsēta ir skaisti iekārtota. Ir izdarīts viss, lai fokusētos uz labi apmaksātām darba vietām. Šobrīd cv.lv Ventspilī ir 16 vakances. Tieši rūpnīcās viszemākais atalgojums. Ražošanas darbinieks 739-813 EUR alga pirms nodokļu nomaksas apstākos, kad valstī minimālā alga ir 700 EUR, bet vidējā darba samaksa ap 1549 EUR (oficiālie statistikas dati: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/alga). Neliekas, ka šis ir pareizais virziens šobrīd. Nu vismaz ne ar tik milzīgu fokusu.

Gribētos saprast, kāpēc pilsētas industrializācijas politikā ir tik izteikts fokuss uz rūpniecību, kur raksturīgs zemāks atalgojums, tātad arī zemāki iedzīvotāju ienākuma nodokļu ienākumi pilsētai. Var jau būt, ka tur ir kādi īpaši detalizēti modeļi un aprēķini apakšā. Bet varbūt arī tikai “revolucionārā pārliecība” līdzīgi kā ar “naudas nav.” Pilsētas budžets pamatā iegūst tikai un vienīgi no labi apmaksātām darba vietām, par kurām tik maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ne no saražotās produkcijas cenas vai peļņas un izmaksātajām dividendēm, ne no tā, cik tālu produkciju eksportē. Protams, valstiski pareizi būtu caur likumu pašvaldības motivēt arī ar citu nodokļu ieņēmumiem, bet tas jau ir cits temats.

1. Par rodeļu trases funkcionalitāti ziemā tiešām var uzdot jautājumus, bet kopumā tas projekts nav slikts, jo dēļ rodeļu trases vismaz ”Lemberga hūtes” parkā bija cilvēki, kas tērēja naudu šogad, jo iepriekšējos gados tur bija mazāk un mazāk cilvēku.
2. 100% piekrītu, ka lieks projekts – 3x bibliotēkas pilsētā ir kaut, kas neredzēts vēl Latvijā.
3. Brīvdabas muzeja ēka cik saprotu kalpos dažādām izstādēm utt. – jeb kurā gadījumā bijusī ēka bija briesmīga un neatbilda nekādām mūsdienu prasībām.
4. Koncertzāles projekts jāskata kopā ar visu lielo laukumu un strūklaku utt. – pilsētai mega prjekts, kas daļēji bija spiesta lieta, jo vecā mūzikas skola bija avārijas stāvoklī.
5. Reņķa dārza vēlo trase tik tiešām šobrīd nevajadzīgs un lieks projekts – tos 800 000 eur labāk būtu tērēt dzīvokļu fonda vajadzībām.
6. Par Olimpiskā centra stadionu ir runāts un runāts – LFF mēģināja pierunāt pašvaldību par ideju izbūvēt mākslīgo apgaismojumu, lai stadions atbilstu UEFA 2.kategorijas stadiona prasībām. Ja tur nespēlētu Nākotnes līgā JFK Ventspils, tad stadions praktiski būtu bez pielietojuma. Par tiem diviem mākslīgā zāliena laukumiem ir tā, ka viņi nepieciešami tam, lai var bērni un JFK Ventspils trenēties un spēlēt kamēr dabīgais zāliens nav lietošanas kārtībā agros pavasara mēnešos.
7. Runājot par ostas termināļiem, tad tur ir darbs ar centrālās Āzijas valstīm par kravu piesaisti – ir izdevies piesaistīt ogļu kravas no Kazahstānas, bet vajag turpināt strādāt vēl, lai kāptu apgrozījums un tonnas.
Esošā pilsētas flagmaņu partija nespēj piedāvāt neko jaunu, jo ja cilvēki pārāk ilgi sēž vienā vietā, tad viņi neredz, kas notiek sev apkārt, un arī nespēj normāli uztvert kritiku un ieteikumus kā varētu darīt savādāk. Kā salīdzinājumu var paņemt Liepāju, kas spēja piecelties kājās no Liepājas metalurga krīzes, un pat attīstībā iet krietni uz priekšu nekā tas bija agrāk, bet tur pilsētas vara dažreiz mainījās un nācās rēķināties ar dažādiem viedokļiem kā pilsētai vajag attīstīties.