Tulkotājs
“Ventspils ērģeļu dienas 2024” ieskandinās Vita Kalnciema, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore, Ērģeļu klases vadītāja.
Daudzveidīgajā programmā ietverti gan baroka mūzikas dižgaru T.Albinoni, D.Bukstehūdes un J.S.Baha meistardarbi, gan 20. gadsimtā tapušas kompozīcijas – 1910. gadā Otorīno Respīgī komponētā korālprelūdija, kā arī latviešu komponistu Tālivalža Ķeniņa un Aivara Kalēja opusi.
Šo koncertu Vita Kalnciema velta savai pirmajai ērģeļu skolotājai Brigitai Miezei (1939 – 2019), par kuras darbu spoži liecina pagātnes ieraksti un skaņu plates. Brigitas Miezes drosmīgā izceļošana no Padomju Savienības attālināja viņu no Latvijas mūzikas dzīves. Ar šo veltījuma koncertu Vita Kalnciema mums atgādina par savu skolotāju, kas presē raksturota kā spilgta ērģeļkomēta, kas pie Latvijas ērģeļmākslas debesīm visā savā spožumā un lepnā savrupībā parādījās 70. gadu vidū, tad 70. gadu beigās pazuda un… šķietami Latvijas kultūrtelpā vairs neatgriezās.
Profesore Kalnciema par savu skolotāju: “Ja tagad, pēc daudziem gadiem, kas pagājuši kopš mana studiju laika, paraugos uz savām ērģelnieces gaitām, tad aptveru, ka tas, ko manī ielikusi pirmā ērģeļu skolotāja Brigita Mieze un, protams, arī tālākie skolotāji, ir bijis ne vien ļoti izšķiroši manas profesijas izvēlē, bet vēl tagad joprojām ir dzīvs, līdzejošs un dziļi iesakņojies manī. Laiks, ko pavadīju kopā ar Brigitu Miezi, bija īss, bet ļoti spilgts – tikai viens mācību gads, bet tik interesants un piepildīts, lai es uz visiem laikiem iemīlētu ērģeles, šo īpašo instrumentu. Vēlāk, meklējot Minsterē savas skolotājas pēdas laikā, kad ilgi nezinājām, kāds ir bijis viņas tālākais liktenis, bija liels gandarījums, kad kāds vācu ērģelnieks, kurš Minsteres Mūzikas augstskolā pie viņas studējis ērģeļspēli, man atrakstīja, ka Brigita Mieze viņa dzīvē bijusi vislabākā no visiem ērģeļu skolotājiem, pie kā viņš mācījies, brīnišķīgs cilvēks, īsta māksliniece un vienīgā, kura atklājusi viņa spējas un tās sekmējusi”.
