Vēsture

Ventspils ir viena no Latvijas senākajām pilsētām. Tās veidošanās pirmsākumi saistāmi ar Livonijas ordeņa pils uzcelšanu, kas pirmoreiz vēstures dokumentos pieminēta 1290. gadā.

Kopš 1369. gada zināms pilsētas zīmogs un ģerbonis, bet pilsētas tiesības netieši pieminētas kādā 1378. gada dokumentā. Livonijas ordeņvalsts laikos Ventspils ir pazīstama kā ostas pilsēta, tā kļūst par Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētu savienības – Hanzas locekli.

Ventspils zīmogs ar vēlākā ģerboņa pamatelementiem, 14. gs.

Pirmais Ventspils ekonomiskais uzplaukums saistīts ar Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laiku (1642-1682), kad pilsēta ir pazīstama ne tikai kā hercogistes galvenā osta, bet arī ar hercogistes lielāko kuģu būvētavu, kas atrodas tās tiešā tuvumā. Šajālaikā uzbūvēti vairāki desmiti tirdzniecības un kara kuģi. No Ventspils hercoga kuģi dodas uz hercogistes kolonijām  – Gambiju un Tobago salu.

Hercogs Jēkabs Ketlers (1610 – 1682)

Poļu-zviedru kara laikā 1659. gadā Ventspils zviedru uzbrukuma laikā nodedzina lielu pilsētas daļu un pili, bet Ziemeļu kara laikā ievazātajā mēra epidēmijā 1710. gadā iet bojā pilsētas iedzīvotāju vairums. Dzīve pilsētā uz brīdi panīkst.

1795. gadā hercogisti iekļauj Krievijas impērijas sastāvā.

19. gs. vidū sāk atdzīvoties ostas darbība, uzsāk darbu jauna kuģubūvētava. Kopš 1870. gada Ventspilī darbojas jūrskola.

Ventspils ostas Ziemeļu mols 20.gs. sākumā

19. gs. beigās Krievija nolemj izbūvēt Ventspilī modernu ostu, vienlaicīgi izveidojot dzelzceļa līniju Maskava-Ventspils-Ribinska. Ventspils no vietēja mēroga ostas pārvēršas par nozīmīgu Krievijas lauksaimniecības produkcijas tranzītostu. Ostas galvenās aktivitātes šajā laikā pārceļas no Ventas upes kreisā krasta uz labo krastu. Strauji izaug arī visa pilsēta – iedzīvotāju skaits no 7 000 1897. gadā pieaug līdz gandrīz 29 000 1913. gadā.

Pils iela Ventspilī 20. gadsimta sākumā

Pilsētas uzplaukumu pārtrauc Pirmais pasaules karš. Karadarbības ietekmē pilsētā iedzīvotāju skaits samazinās vairākkārt – 1920.gadā to ir tikai nedaudz vairāk par 8000. Latvijas valsts neatkarības laikā (1918-1940) Ventspils osta nespēj sasniegt pirmskara kravu apgrozījuma līmeni.

1914. g. vasarā, sākoties Pirmajam pasaules karam, Ventspils ostas vārtos nogremdē vairākus tirdzniecības kuģus

Piemineklis ķeizariskās Vācijas karaspēka ienākšanai Ventspilī pastāvējis no 1915. līdz 1919. g.

1939. gadā Ventspilī sāk būvēt bāzes Sarkanās armijas vajadzībām. Tās daļas ienāk Ventspilī saskaņā ar 1939. gada Latvijas – PSRS līgumu. 1940. g. Latvijas okupācija un aneksija PSRS sastāvā ventspilniekus skar tāpat kā pārējos Latvijas iedzīvotājus. 1940. gadā tiek nacionalizēti lielākie rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi, kā arī dzīvojamie nami. 2. pasaules kara, represiju un emigrācijas rezultātā iedzīvotāju sastāvs un skaits ir stipri mainījies. Tomēr arī pēc Otrā pasaules kara Ventspils sekmīgi turpina attīstīties kā starptautisko kravu tranzīta centrs. Nozīmīgi Ventspilij ir sešdesmitie un septiņdesmitie gadi, kad Ventspils kļūst par lielāko PSRS naftas un naftas produktu eksportostu.

K.Marksa iela Ventspilī 1960. gadu sākumā

Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas (1991.g.) noris ievērojamas politiskās un ekonomiskās izmaiņas, un vērojama strauja Ventspils pilsētas un ostas attīstība. Šajā laikā Ventspils pakāpeniski ieņem aizvien nozīmīgāku vietu Latvijas pilsētu vidū: strauji mainās pilsētvide, Ventspils veidojās ne vien par attīstītu tranzīttirdzniecības, bet arī par iecienītu tūrisma vietu, ieinteresējot gan ar vēstures un arhitektūras objektiem, gan ar sporta iestādēm, dažādu atrakciju vietām, sakoptu pludmali. Sekmīgi tiek piesaistītas ārzemju investīcijas, uz to pamata veidojas arī jauni uzņēmumi.

Daudzi no pilsētas vēsturiskajiem objektiem, tai skaitā dzīvojamās ēkas, tagad ir restaurēti un pieejami apmeklētājiem.