Koncerts Reņķa dārzā

6. jūlijā bija Zvejnieku svētki. Pēc promenādes un Ventspils tirgus apmeklējuma devos uz Reņķa dārzu, uz Gunta Skrastiņa dziesmu un ziņģu festivālu. Pie ieejas bija pārbaude – neko nedrīkst ienest pasākumā!
Bet man maisiņā bija lietussargs, alus pudelīte, nedaudz tirgū nopirktas zivs un minerālūdens.
Pieprasīja – atveriet somiņu! Kā tad tā? Tas taču ir parks, ne koncertzāle. Sacīja, ka man nav tiesību kaut ko ienest sev līdzi. Man viss jāatstāj pie dežuranta, kas tur sēž, viss jānomet zeme. Jautāju – vai garantējat, ka mans maisiņš paliks neskarts? Saka – ne, neesmu apsargs, neko negarantēju.
Noskaņojums briesmīgs. Ja nebūtu jau nopirkusi biļeti, noteikti būtu gājusi mājās. Pēc tam nomierinājos, aiznesu maisiņu pie paziņām, kas netālu dzīvo, un devos uz parku.
Cilvēku kā jūra! Koncerts brīnišķīgs, izpildījums augsti profesionāls. Milzīgs visiem paldies!
Cilvēki brīnišķīgi dejoja, daži pat īpaši profesionāli. Guvu radošu baudījumu un muzikālu bagātinājumu no pasākuma.
Gribētos, lai rīkotāji saprastu, ka tā nedrīkst darīt – parks nav ne kultūras nams, ne koncertzāle. Mēs neesam noziedznieki, ja ienākam ar mazu maisiņu. Attieksme bija pavēlnieciska, rupja. Lai dome aprunājas, lai tā vairs nenotiktu! Tie tomēr ir Zvejnieku svētki, un tajos cilvēki ēd zivis un dzer alu. Es jau nebūtu koncertā ēdusi zivi un alu dzērusi, to taču var darīt mājās.