Tulkotājs
Ventspils valstspilsētas administratīvajā teritorijā atrodas valsts īpaši aizsargājamā teritorija dabas liegums “Būšnieku ezera krasts”, kas iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju NATURA 2000 sarakstā (kods LV0532800).
Lieguma kopējā platība ir 49 ha. Lieguma teritorijā atrodas divi Eiropas nozīmes biotopi: kaļķaini zāļu purvi ar rūsgano melnceri un pārejas purvi, un slīkšņas, kur konstatētas tādas retas un īpaši aizsargājamas augu sugas kā brūnganais baltmeldrs (viena no 3 atradnēm Latvijā), bagātīga Lēzeļa lipares populācija (Eiropas Biotopu direktīvas 2. pielikumā iekļautā suga), parastā vairoglape, rūsganā melncere u.c. Priežu mežā vietumis sastopama arī smiltāja neļķe (Eiropas Biotopu direktīvas 2. un 4. pielikumā iekļautā suga). Šeit konstatēti 3 Latvijā aizsargājami biotopi.
Ventspils pilsētā atrodas arī divi aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi – “Staldzenes stāvkrasts” un “Dampeļu atsegums”. “Staldzenes stāvkrasts” atrodas Ventspils pilsētas ziemeļu daļā uz ziemeļiem no Lošupes ietekas Baltijas jūrā 575 m garumā. Tas ir 4 līdz 8 m augsts tipisks abrāzijas tipa krasts, kurā apmēram 400 m garumā atsedzas dažādās Baltijas jūras stadijās veidojušies nogulumi. Atsegums ir pakļauts jūras erozijas darbībai, kas lielā mērā ir saistīti arī ar tuvējās Ventspils ostas ietekmi.
Dampeļu atsegums atrodas Ventas upes krastā 300 m lejpus Dampeļiem, Ventspils pilsētas teritorijā. Tas ir tipisks Ancilus ezera un Litorīnas jūras nogulumu atsegums senajā Ventspils lagūnā. Dampeļu atsegumu veido mālsmilts un zilganpelēks māls, kā arī vairākus desmitus cm biezs sapropeļa slānis. Atseguma kraujas augstums ir ap 3 m, bet kopējais redzamā atsegums augstums 0,5 – 0,9 m. Detalizētāk par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām skatīt šeit.
Ventspils pilsētā interesantas dabas vērtības ir saistītas arī ar vecajiem parkiem un dendroloģiskajiem stādījumiem. Parki bieži apvieno gan arhitektūras un vēstures, gan dabas vērtības. Tajos stādītas gan vietējās, gan eksotiskās svešzemju kokaugu sugas. Daudzas no tām ir veiksmīgi piemērojušās vietējiem klimatiskajiem un augsnes apstākļiem, sasniedzot dižkoku lielumu. Parkos ir arī daudz vecu vietējo sugu koku. Parkiem raksturīgas arī interesantas un dekoratīvas senu kultūraugu un nejauši ievestu svešzemju lakstaugu sugas. Pagājušā gadsimta 60-tajos gados ierīkotais Tilta dārzs šobrīd dendroloģisko vērtību ziņā ir viens no skaistākiem Ventspils parkiem. Arī Reņķa dārzā ir vairāki dižkoku izmērus sasnieguši koki – liepas, oši un kastaņas. Atzīmēšanas vēri ir arī dižskābaržu (arī sarkanlapu formas) eksemplāri Ventspils pilsētās dārzos un parkos.
Jau kopš 1996. gadā pēc Ventspils pilsētas pašvaldība veic pilsētā sastopamo reto, vērtīgo un aizsargājamo koku un krūmu inventarizācija. 2002. gadā veicot apsekojumu, no 63 konstatētajiem dižkokiem 33 atbilst 2010.gada 16.marta MK noteikumu Nr. 264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 2. pielikumā noteiktajiem dižkoku parametriem. Ar valsts nozīmes īpaši aizsargājamo koku sarakstu var iepazīties Ventspils pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 1 / 4.9. pielikumā (šeit).