Cerība nodzisa kā svece vējā

Ierosinu sašutušos vecākus tērzēt iekšējot čatos – whatsapp, signal, telegram. Pietiks piesārņot šo mājas lapu ar savu žulti un problēmām. Pilsētas dome un kapitālsabiedrības nespēs Jums nekādi palīdzēt. Vērsieties federācijā, vai kur citur. Paldies!

Kad nomainījās klubs,šī pati komanda,kas spēlē JAHL ,bija zaudes viena pēc otras,un gāja visādi,un pēc gada izcīnija U16 grupa čempiona titulu un ,ne cerības kauss,kā minējā kazancevs.
Ja ,jau ir tik slikti un traki,un neizsturami,lai tad tavs (jaunietis)kas spēlē Jahl ,iet kur zāle zaļāka un debesis zilākas,cik zinu nevienu ar varu klubā nav piesējuši.Ko var nīdēt,jā ir nepatīkami,ka zaudē,jā nav viegli,jā varbūt veiksme nav mūsu pusē,bet lai šādi kritizētu klubu vadību,sory
Iesaku aiziet un pateikt acīs kluba vadībai,nevis portālā ķengāt, bija Jahl sapulce,un tevi neredzēju,varēji atnāk un izsteikt savu sakāmo.

Vienkārši kārtējā tukšā diskusija par to cik viss ir slikti un cik ieraksta autors pats gudrs, jo “ir jomas eksperts un noteikti zina labāk kā jāvada klubs un jāorganizē un jāattīsta hokeja dzīve” :)))) nu varbūt nav viss kā rožu dārzā, bet cilvēki šajā visā ieliek darbu, savu sirdi un katru rītu ceļās, lai šo visu attīstītu un tad pēkšņi parādās viens gudrinieks, kurš izdomā viņiem iespļaut sejā un pateikt, ka direktors dunduks un treneris neko nejēdz. Tāpēc mēs arī esam tur kur esam, jo latvieša mīļākais ēdiens ir cits latvietis :)))

Labdien! Zemāk atbildes kopā par jautājumu un Kazanceva komentāru:
1) Ko kluba vadība domā, lai gūtu kaut vienu uzvaru JAHL? – Turpinām strādāt, lai attīstītos un celtu mūsu audzēkņu hokeja līmeni. Esam pārliecinājušies par to, ka treniņu procesa kvalitāte, kā arī apjoms atbilst mūsdienu standartiem un ir ļoti līdzīgs mūsu konkurentiem, tāpat nevar noliegt, ka ir vērojams progress kopš sezonas sākuma. Gan jau pamanījāt, ka gan spēle pret Brocēniem, gan spēle pret Zemgali bija jāuzvar. Nepaveicās – vienu periodu abās spēlēs izgājām negatavi un tādēļ tāds rezultāts – sports ir nežēlīgs. Papildus, jāņem vērā, ka šīs komandas starts nav nekāds sprints – komanda tika izveidota šogad un mūsu interesēs ir panākumi ilgtermiņā. Ļoti svarīga ir ne tikai spēlētāju meistarība, bet attieksme, centība un degsme par mērķi.
2) Varbūt labāk tepat pa Latviju meklēt papildinājumu komandai? – Vēlamies vēlreiz uzsvērt, ka mūsu pamatmērķis ir bērnu hokejs. Kā jau iepriekš rakstījām, mūsu uzdevums ir nodrošināt bērniem iespēju trenēties hokejā līdz pilngadībai. JAHL komanda rada iespēju arī vecākiem Ventspils jauniešiem spēlēt un nav jābrauc prom no mūsu pilsētas, taču tas neizslēdz, ka pamata fokuss ir jaunie hokejisti. Mēs kā klubs uzskatām par pareizu ieguldīt savu laiku un resursus centienos attīstīt vietējos jauniešus, nevis piesaistīt papildus spēlētājus no citām pilsētām par lielu naudu, tai pat laikā atņemot vietu sastāvā kādam no Ventspils. Jums jāsaprot, ka iebraucēja spēlēšana komandā nenozīmē tikai piedalīties spēlēs – tas ir kopīgs treniņprocess, dzīvesvietas maiņa, darba/studiju uzsākšana Ventspilī, utt. Tas nebūt nav HK Ventspils fokuss – tieši otrādi – mēs strādājam, lai cilvēki gribētu braukt pie mums, nevis mums tie būtu “jāpērk” no citurienes.
3) Par komentāru, ka spēles zaudē treneris – lūdzu respektēt cienījamā trenera N.Grebņova darbu. Mūsu JAHL komandas treneris ir ar lielu pieredzi, entuziasmu un bez šaubām jau līdz šim ieguldījis vairāk kā no viņa var prasīt. Treneris darbojas ar mērķi no šīs komandas izspiest maksimumu un mēs ticam, ka viņam tas izdosies. Vēlreiz, sports ir interesants tāpēc, ka tajā ir grūti ko paredzēt. Viss ko varam apsolīt – iesim uz nākamo spēli ar mērķi uzvarēt. Vai tas izdosies – nevaram solīt, bet variet būt droši, ka darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai šāds iznākums būtu maksimāli reāls.
4) Par ASV – kluba direktors kopā ar vēl 9 hokeja funkcionāriem no Latvijas devās Amerikas Vēstniecības organizētā projektā iepazīties ar Amerikas hokeja sistēmu, aprunāties ar bērnu un jauniešu hokeja administrācija lietpratējiem un iepazīt vietējo hokeja kultūru. Secinājums no redzētā ir tas, ka gan mēs – HK Ventspils, gan citi Latvijas klubi iet pareizajā virzienā un līdz 15-16 gadu vecumam nodrošinām profesionālāku pieeju hokeja mācīšanai kā pāri okeānam. Vienīgā būtiskā atšķirība starp Latvijas hokeju un Amerikas hokeju ir iesaistīto lojalitāte, brīvprātīgā darba popularitāte, spēlētāju pašatdeve laukumā un iesaistīto entuziasms ārpus tā, kā arī mīlestība pret hokeju kā dzīves sastāvdaļu. Tur vietējie ļaudis nekādā gadījumā neizturas ar tik cinisku, nievājošu un bezkaunīgu attieksmi pret vietējo hokeja klubu kā šajā jautājumā. Vēl jo vairāk, neviens nekad nesaprastu to, ka šādi komentāri nāk no personas, kas pārstāv klubu.
Diemžēl neviens ar šādiem komentāriem nav atnācis pie kluba vadības ne reizi, lai gan jebkurš interesents ir laipni aicināts uz sarunu Ventspils Olimpiskā Centra ledus halles 2. stāvā darba laikā. Ļoti labprāt aprunātos dzīvē – uzklausīsim ierosinājumus, aizrādījumus vai jebkādus citus komentārus par HK Ventspils darbu un spēsim atbildēt pirms tiek radīta safabricēta aina portāla lasītājiem.
5) Par vadītāju – jau vairāk kā 2 gadus diendienā esmu hokejā, 7 dienas nedēļā. Nevar noliegt, ka sākums bija izaicinošs, jo kā jau katram sporta veidam, arī hokejam ir sava specifika. Šajā laikā esmu neskaitāmas reizes piedalījies LHF kopsapulcēs, direktoriātos, individuālās sarunās ar spēcīgākajam hokeja personībām Latvijā, ieguvis atbilstošu izglītību, kā arī ņēmis dalību treneru semināros, tā kā nevarētu teikt, ka hokejs ir gluži “tumšs mežs”. Vēlos uzsvērt arī, ka, lai spriestu par kāda kvalifikāciju vai atbilstību amatam, ir jāspēj izvērtēt kluba darbība vispārēji un jāsaprot pienākumu atšķirības starp organizācijas vadītāju un komandas menedžeri. Cik man zināms, tad uz slidām neviens Valsts vai pašvaldības atbalstītas sporta skolas vadītājs Latvijā nestrādā. Atkāpei, būtu arī absurds piemēram multisportu sporta skolām prasīt no direktora būt ekspertam gan boksā, gan vingrošanā, gan airēšanā. Turpinot, esmu priecīgs, ka man ir izdevies izveidot stabilu, profesionālu un neatlaidīgu treneru komandu, kas rūpējas par bērniem hokeja jomā. Ja šo profesionāļu ieskatā nebūtu derīgs, tad arī nebūtu jāgaida atlūgums, toties situācija nebūt tāda nav. Tāpat, esmu pateicīgs hokeja kluba bērnu vecākiem par uzticību šo gadu garumā –tāpat – ja arī šajā frontē justu indikācijas, ka mans darbs kopumā ir nepamierinošs – atlūgums neizpaliktu. Tāpat nākas uzsvērt, ka lai pārliecinātos par veiktā darba kvalitāti klubā, tiek organizētas vecāku aptaujas par darba novērtējumu un to rezultāti rāda pozitīvu ainu – ne tikai par treneru, bet arī par vadības darbu, tāpēc lūdzu atnākt uz ledus halli aprunāties ar mani, HK Ventspils direktoru, pirms anonīmi celt trauksmi pilsētas portālā.

Un nobeigumā, vēlamies pateikties bērniem, vecākiem, pašvaldībai, HK Ventspils personālam un visiem, kas ir ar mums, par atbalstu un ticību mūsu darbiem un virzienam. Mēs strādājam, lai Ventspils hokejisti izaugtu par krietniem cilvēkiem, kam daļa no jaunības dienu skaistākajām atmiņām būs HK Ventspils hokejs, un neizpaliks arī sportiskie sasniegumi!

Nesekoju šāda līmeņa hokejam, bet vai šeit gadījumā nav situācija, ka vecākiem un faniem tās uzvaras vajag vairāk par pašiem spēlētājiem ?
Ja jau šobrīd tur ir kas spēlē, tad lai turpina trenēties un gan jau ar laiku kādas uzvaras arī atnāks.
Kāda jēga būtu nomainīt visus spēlētājus ? Varbūt paņemt džekus no citām pilsētām, vel kārīgi samaksāt lai tikai faniem tiek pa kādam “prieka” punktam nevienam nesvarīgā amatieru līmeņa tabulā ?
Lai tak džeki spēlē un cīnas savam priekam. Paši jau to rezultātu veido.

Bet ko tad var gribēt, ja kluba direktoram hokejs ir tumš mežs. Un to viņš pats personīgi ir teicis nevienu reizi vien. Viena lieta ir ķēpāt papīrus un sūtīt tos uz Latvijas Hokeja federāciju, bet otra lieta ir tiešām kaut ko saprast no hokeja un vadīt klubu. Varu likt galvu ķīlā, ka kluba direktors pat nezina hokeja spēles noteikumus.
Mūžīgi dzirdam visādas atrunas, ka LHF mūs apbižo, neļauj spēlēt spēlētājiem utt., dzirdam, ka pagaišgad bijām U16 čempioni, kaut gan ikviens, kas nedaudz saprot kaut nedaudz no hokeja, zin, ka tas bija “cerības kauss”, kurā HK Ventspils spēlētāji bija visvecākie zēni. Nu un cik ilgi tad sēdēsim uz lauriem?
Te derētu sarakstīt grāmatu “No U16 zelta līdz JAHL pēdējai vietai (ar 0 punktiem sezonā)”.
Ja direktora kungs vēlas tiešām veikt kādu ieguldījumu Ventspils hokeja attīstībā, tad vislabākais būtu, ja viņš uzrakstītu atlūgumu.
Tagad tik atliek gaidīt kārtējās atrunas no HK Ventspils vadības puses.