Tulkotājs
Sēnes vienmēr ir bijušas atspaids — papildus pārtikas avots grūtos laikos, sēņošanas tradīcijas ir populāras un saglabājamas mūsdienās, īpaši nestabilajā šābrīža politiskajā situācijā. Lai veicinātu Dienvidkurzemes reģiona unikālo sēņošanas un ar sēnēm saistītā nemateriālā kultūras mantojuma izzināšanu, saglabāšanu un popularizēšanu, Latvijas Mikologu biedrība šoruden īstenojusi projektu “Sēņu dienas Dienvidkurzemē”.
Šāgada septembrī Rucavā notika “Lielais sēņu festivāls”, kas pulcēja vairāk nekā 500 apmeklētāju. Sēņu izstādē bija aplūkojamas Rucavas apkārtnē ievāktās sēnes — viens no eksponātiem bija govs galvaskauss ar nagu onigēnu — sēni, kas aug uz dzīvnieku izcelsmes organiskā materiāla. Tuvējā bioloģiski daudzveidīgajā skābaržu audzē tika atrastas vairākas retas un aizsargājamas sēņu sugas. Īpašs paldies Latvijas Universitātes muzejam par iespēju izstādīt Ferdinanda Erdmaņa Štolla mākslinieciskos sēņu gleznojumus.
Apmeklētājiem bija pieejamas arī dzīvo tradīciju darbnīcas, kurās dalībnieki apguva posas piepes izmantošanu iekuram, dzijas krāsošanu ar sēnēm, sēņu tintes un papīra izgatavošanu. Ar sēnēm saistītu nemateriālo mantojumu skandināja Rucavas etnogrāfiskais ansamblis un bērnu folkloras kopa “Ķocītis”. Rudenāju tirdziņš bagātināja pasākuma atmosfēru, pulcējot vietējos amatniekus, mājražotājus gan no Latvijas, gan Lietuvas. Tirdziņā bija iespēja iegādāties dažādus sēņu produktus un ar sēnēm saistītus izstrādājumus.
Pasākuma laikā biedrības “Rucavas tradīciju klubs” saimnieces festivāla apmeklētājus iesaistīja divās Rucavas kulinārā mantojuma meistarklasēs ar tradicionālo sēņu ēdienu gatavošanu. Dalībnieki apguva Rucavas baltā sviesta, sēņu mērces un sēņu zupas gatavošanu, tika ceptas arī milzu apaļpūpēža šķēles, kas izpelnījās gan pasākuma viesu, gan rucavnieku atzinību. Par saimnieču meistarības kulmināciju atzīstams rudenāju goda mielasts, akcentējot reģiona bagātīgo garšas mantojumu, kur dalībnieki baudīja gan sēņu zupu, gan saimnieču sarūpētos sēņu marinējumus. Rucavniece Skaidrīte Zeme apmeklētājus iepazīstināja ar krāšņo Rucavas tautas tērpu, un novada noskaņās palīdzēja iejusties dzejniece Ineta Stadgale ar autordarbu lasījumu rucavnieku izloksnē.
Latvijas Mikologu biedrības speciālisti apvienoja zinātnisko un kultūras dimensiju, pēc festivāla dodoties etnomikoloģijas pārgājienā un dokumentējot vietējos apvidvārdus, kas atspoguļo Latvijas valodas un kultūras daudzveidību, sēņošanas pieredzi un stāstus. Tika veikta 15 padziļinātu interviju sērija, kas atklāja sēņošanas nozīmi gan mūsdienās, gan agrākos laikos, apliecinot tās lomu Dienvidkurzemes iedzīvotāju kultūras identitātē.
Evita Veinberga, Latvijas Mikologu biedrības valdes locekle un Latvijas Universitātes doktorante, uzsver: “Sēņošana, šī dzīvā tradīcija, ir būtiska mūsu identitātes daļa. Tas ir stāsts par kopienas pieredzi, vērtībām un cieņu pret dabu. Šo stāstu projekta etnomikoloģijas ekspedīcijā redzējām vairākkārt — sēņu zinības dzimtā tiek nodotas no paaudzes paaudzē, tomēr mūsdienās zināšanu pārnesē ienāk arī jauni ceļi — tos piedāvā, piemēram, internets. Ekspedīcijas materiāli tiks apkopoti un prezentēti plašākai publikai 2025. gada pavasara sēņu izstādē Salaspilī, Nacionālajā botāniskajā dārzā.”
Vairāki pasākuma elementi tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu projekta “Vides izglītības pilotprogramma “Sēņu grozs” — atbildīga dzīvesveida veicināšanas instruments” ietvaros un ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu projekta “Sēņu birzs” ietvaros.
Finansiālais atbalsts pasākuma realizācijai saņemts Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programma 2024” ietvaros VKKF mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
2023. gada rudenī sēņošana un sēņu vākšana tika iekļauta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Latvijas Mikologu biedrība ir dibināta 2003. gadā, un tās mērķi ir Latvijas sēņu, gļotsēņu un ķērpju izpēte, sēņu zinību popularizēšana un izplatīšana sabiedrībā, dažādu izglītojošu pasākumu īstenošana.
