Pašvaldības darbinieki apguvuši ēku un būvju energoefektivitātes auditu

Ventspils pilsētas pašvaldības seši darbinieki sekmīgi pabeiguši apmācības „Ēku un būvju energoefektivitātes audits”  (Apmācības) Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Kapacitātes paaugstināšana fondu apguvei, II kārta” (Projekts) ietvaros.

Apmācības notika Rīgā turpat katru nedēļas nogali – piektdienās un sestdienās no 2011. gada oktobra līdz š. g. februārim.

Apmācībās piedalījās divi pašvaldības SIA „Ventspils nekustamie īpašumi” darbinieki, divi pašvaldības iestādes „Komunālā pārvalde” darbinieki un pa vienam darbiniekam no domes Būvniecības administratīvās inspekcijas un Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas.

Vērtējot apmācībās apgūto, noskaidrojām arī pašu apmācību dalībnieku viedokli un vērtējumu. Kā atzīst apmācību dalībnieki, apmācību tēma šobrīd ir pat ļoti aktuāla un visnoderīgākās un visinteresantākās bijušas tieši praktiskās nodarbības – ēkas energoaudita veikšana, apsekojot ēku dabā un pēc tam atbilstoši iegūtajiem datiem aprēķinot siltuma zudumus, kā arī dodot iespēju izprast ēku parametrus, un visdažādāko faktoru un to kombināciju ietekmi uz ēku siltumtehniskajiem rādītājiem.

Kā pastāstīja A. Dorogušs, pašvaldības SIA „Ventspils nekustamie īpašumi” Ražošanas tehniskās daļas inženieris: „svarīgi labi pārzināt tās lietas, kuras darbā ikdienā ir jāpielieto. Apgūtie kursi ļāva padziļināti izprast ar ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem saistītos tehniskos un arī ekonomiskos jautājumus, ko turpmākajā profesionālajā darbība es ceru veiksmīgi pielietot darbā. Iegūtās zināšanas sākotnēji palīdzēs labāk definēt sasniedzamos mērķus un kritērijus, organizējot darbus, kas saistīti ar ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, kā arī kontrolēt izpildītāju (energoauditoru, projektētāju) darbu.”

Savukārt I. Šēners, pašvaldības SIA „Ventspils nekustamie īpašumi” Ražošanas tehniskās daļas celtniecības kalkulētājs atzīst, ka: „ikdienas darbā nodarbojos ar daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projektu vadību. Turklāt tika apskatīti jautājumi ne tikai par energoaudita izstrādi, bet arī par vienkāršotās renovācijas projektu izstrādi – šie jautājumi ēkas projektēšanas posmā ir cieši saistīti. Uzmanību saistīja jautājumi, kas skar projektēšanas uzdevumu sastādīšanu un konkrētas ēkas energoaudita pārskata sagatavošana apmācību noslēdzošajā daļā. Tas likās visnoderīgākais tādēļ, ka, pēc manām domām, tieši šīs zināšanas vislabāk varēšu izmantot praksē. Iegūtās zināšanas jau šobrīd pielietoju ikdienas darbā. Kad būšu sertificēts energoauditors, tās varēšu pielietot arī, veicot ēku energoauditus.”

U. Pētersons, Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas arhitekts infrastruktūras attīstības jautājumos, norāda, ka „atbilstoši Ēku energoefektivitātes likumam, ir nepieciešams veikt energoauditu gandrīz visām ēkām. Noderīgākais, manuprāt, bija priekšstata veidošana par enerģijas plūsmām ēkā un ar to saistītajām problēmām.”

Arī J. Rasa, Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvās inspekcijas vadītājas vietnieks uzskata, ka „ēku energoefektivitātes pasākumi šobrīd ir un arī turpmāk būs ļoti aktuāli, jo energoresursu cenas tikai pieaugs, tādēļ pieaugs arī ēkas izdevumi. Noderīgi bija apskatīt aprēķina metodes ēku siltuma, karstā ūdens un ventilācijas zudumu noteikšanai. Iegūtās zināšanas plānoju izmatot darbā pildot būvinspektora pienākumus, t.i., spēšu kvalitatīvāk izvērtēt iesniegtos projektus, ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātus u.c. ar ēkas energoefektivitāti saistītos dokumentus.”

E. Zaķis, Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes „Komunālā pārvalde” būvuzraugs atzīst, ka „apmācības ļāva izprast dzīvojamo ēku un sabiedrisko ēku energoefektivitātes un telpu mikroklimata uzlabošanas pasākumu nepieciešamību un būtību. Tika iegūta noderīga informācija par praksē sastopamām problēmām un to risināšanu, par racionāliem energoefektivitātes paaugstināšanas veidiem atbildoši mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Uzmanību piesaistīja energoauditora praksē sastopamās problēmas un risinājumi, pagājušajā gadsimtā celto ēku projektēšanas un būvniecības īpatnības. Tas viss ļauj kvalitatīvi novērtēt esošas ēkas tehnisko stāvokli un noteikt energoefektivitātes paaugstināšanai un mikroklimata uzlabošanai nepieciešamos pasākumus. Iegūtās zināšanas turpmāk pielietošu jau izstrādāto dzīvojamo un publisko ēku energoaudita pārskatu kvalitātes kontrolei, energoefektifitātes paaugstināšanas būvdarbu kvalitātes kontrolei, kā arī novērtējot esošas ēkas tehnisko stāvokli, lai saprastu veicamos pasākumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanai.”

R. Blumbergs, pašvaldības iestādes „Komunālā pārvalde” Investīciju daļas vadītājs, savukārt skaidro, ka „Latvijā, tai skaitā, Ventspils pilsētā daudzdzīvokļu sērijveidā būvēto māju norobežojošo konstrukciju siltuma pretestības standarti Padomju Savienībā bija 3-5 reizes zemāki, nekā tas bija citās Eiropas valstīs. Siltuma noturību vēl vairāk pasliktināja celtniecības pieļautās kļūdas un izmantotie zemās kvalitātes materiāli. Šādu neenergoefektīvu daudzdzīvokļu māju ekspluatācija pašlaik rada pelējuma, kondensācijas un caurvēju rašanos. Būvniecības radīto kļūdu dēļ praktiski visās Padomju Savienībā būvētajās daudzdzīvokļu mājās ir termiskie tilti („aukstuma tiltiņi”), un visbiežāk tie ir paneļu iebūves sienās un logaiļu pārsedžu vietās, kas būtiski ietekmē ēku siltuma inerci. Padomju Savienībā energoefektivitātes pasākumi nebija svarīgi,  ēku ekspluatācijas izmaksas netika ņemtas vērā. Latvijas valstij pārņemot Padomju Savienības atstāto mantojumu, daudzdzīvokļu ēku energoefektiviāte ir pašlaik viens no svarīgākajiem jautājumiem, jo ir jāpanāk siltuma zudumu samazināšanās, tā nodrošinot iespējami augstu energoefektivitāti, kas ļauj panākt patērētāja naudas līdzekļu ietaupījumu. Bet jebkuram energoefektivitātes veicamajam pasākumam ir svarīgi apzināties, vai šie pasākumi, ko grasāmies īstenot, kā, piemēram, bēniņu siltināšana, logu nomaiņa, ārsienu siltināšana, dos ekonomisko efektu, tāpat, nekas nav skatāms no viena skatpunkta, viss ir jāskata kompleksi. Bieži vien pietiek ar apkures sistēmas hidraulisku noregulēšanu, kas ir radiatoru siltuma caurplūdes noregulēšana, līdz ar to pacelsies lietderīgums apkures sistēmai. Katrai ēkai ir enerģijas zudumi, kas aiziet siltuma transmisijas veidā caur ārējām norobežojošam konstrukcijām, un šie siltuma zudumi ir jākompensē ēkas apkures sistēmai, tāpēc ir nepieciešams saprast, kādi siltuma zudumi ir jākompensē, kāpēc tie ir radušies un kādi energoefektivitātes pasākumi ir jāveic. Tā kā katra māja ir unikāla, tad arī energoefektivitātes pasākumi katrai ēkai būs atšķirīgi. Kursos ir iegūtas zināšanas par ēkas norobežojošo konstrukciju apsekošanu, to uzbūvi un lietotajiem materiāliem, apgūtas metodes, kā jāveic aprēķini par ēkas kopējo enerģijas patēriņu. Noskaidrotas arī ēkas energopatēriņa samazināšanas iespējas un iegūtas zināšanas par rekomendācijām ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai.”

Kā jau iepriekš ir izskanējis, pašvaldības darbinieki, kuri iesaistīti gan energoefektīvu projektu plānošanas procesā, gan ieviešanas uzraudzības procesā, kā arī, kuru atbildībā ir nodrošināt īstenoto projektu ilgtspēju, apguva zināšanas par šādām tēmām:

• Ēku un būvju energoauditu reglamentējošie normatīvie akti;
• siltumtehniskie procesi mikroklimata inženiersistēmās un videsziņa;
• siltumapgāde;
• karstā ūdens apgāde un apgaismojums;
• apkures katli un sistēmas;
• ventilācija un gaisa kondicionēšana;
• energoefektivitātes aprēķina metodika;
• ēku energoaudita pārskata izstrādāšana;
• energoefektivitāti paaugstinoši materiāli.

Papildu jāmin, ka notikušās Apmācības ir pēdējā no īstenojamajām Projekta aktivitātēm.

Projekts tiek īstenots 1. darbības programmas 1.5.2.2.3. aktivitātes „Atbalsts pašvaldībām kapacitātes stiprināšanā ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” ietvaros par kopējo summu 15 021 LVL. 100 % no Projekta finansē ES ar ESF starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

Projektu īsteno no 2011. gada 1. septembra un plānots pabeigt līdz 2012. gada 29. februārim.

(Publicēts 27.02.2012.)