Ventspilnieks Jānis Ferdinands Tīdemanis

Ventspils muzeja krājuma izstāde J.F.Tīdemanim-125, no 22. septembra Livonijas ordeņa pilī.

Ventspils muzejs var lepoties ar izcilā latviešu gleznotāja J.F.Tīdemaņa vairākiem darbiem, kurus par godu ventspilnieka 125.dzimšanas dienai ir iespēja parādīt nelielā izstādē, kas tiks atklāta 22.septembrī 16:00. 

Jānis Ferdinands Tīdemanis (1897-1964) dzimis 19.septembrī (pēc jaunā stila 1.oktobrī) Ventspilī. Topošais mākslinieks 14 gadu vecumā mūk no mājām un dodas pasaules klejojumus uz kuģiem. Apceļo Ameriku. 1921.gadā iegūst Amerikas pilsonību. No 1922.-1927.gadam studē Antverpenes Karaliskajā Mākslas akadēmijā. 1929.gadā pirmā Tīdemaņa personālizstāde notiek Ventspils 1.pamatskolas telpās, eksponētas tiek 37 gleznas un izstādes atklāšanā (jaunums!) skan mūzika. Vijoli un klavieres spēlēja Haneles brālis Ēriks un viņa sieva. Šajā pašā gadā Tīdemanis ir arī viens no desmit māksliniekiem, kam tiek piešķirta Kultūras fonda stipendija 500 latu apjomā ārzemju ceļojumam. Arī turpmākajām izstādēm sekojošā desmitgadē mākslinieks katrai izstādei rada vairāk nekā pa 50 darbiem, tomēr II pasaules karš un sekojošais juku laiks arī mākslinieka dzīvē, viņa radošo mantojumu izklīdina pasaulē un no bagātīgā darbu klāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā patlaban ir vairāk kā simts gleznas, bet Ventspils muzeja krājumā – piecas gleznas un vēl pieci darbi grafikas tehnikās. Atpazīstamākais no  muzejā esošajiem J.F.Tīdemaņa darbiem ir lielformāta darbs «Bārtiete» (1935).

Mākslinieks līdz pat dzīves beigām runājis sev mīļajā ventiņu mēlē, un viens no viņa pateicieniem bijis – “ja tu smej, tad visa pasaule smej ar tevi, bet ja tu gul’, tad tu krāc viens pats.”

Izstādē eksponēts arī mākslas filmas Homo Novus tēla gleznotāja Salutaura tērps no Rīgas Kinomuzeja krājuma.