Erasmus pieredzes stāsts – Čehija

Mani sauc Katrīna, šobrīd studēju Ventspils Augstskolā, ceturtajā kursā, programmā “Tulkošana” un pēdējos divus semestrus pavadīju Čehijas dienvidos, pilsētā České Budějovice. Pēc šī gada ārzemēs es teiktu, ka esmu ieguvusi tik daudz un patiesi sapratusi, ko nozīmē paplašināt savu redzes loku.

Erasmus+ mobilitātei pieteicos jau 2019. gadā un par savu galamērķi sākumā izvēlējos Porto, Portugāli, taču pienāca visiem zināmā pandēmija, un diemžēl sanāca savu mobilitāti pārcelt divas reizes, līdz beigās izdomāju to atcelt. Pavisam cerības uz iespēju izmantot Erasmus savu studiju laikā neatmetu, tāpēc ar draudzeni izdomājām pēdējā brīdī pieteikties uz 2021. gada rudens semestri Čehijā. Kā notiks, tā jānotiek.

Un tas notika! Ierados Čehijā ar savu koferīti un biju gatava tur pavadīt nākamos piecus mēnešus. Čehu valodā nezināju pat kā pateikt “labdien”, bet es nebiju tāda vienīgā. Pa visam ātri sanāca satikt daudzus studentus no dažādām valstīm, piemēram, no Spānijas, Vācijas, Francijas un pat ASV un Nepālas. Patiesībā mēs visi esam tik atšķirīgi, bet mūs vienoja tas fakts, ka pavadīsim šo semestri šeit kopā, tāpēc ātri sadraudzējāmies, bieži tikāmies un devāmies uz vairākiem pasākumiem kopā.

Takā VeA darbojos Studentu padomē, bija ļoti interesanti redzēt, kā darbojas citas augstskolas studentu organizācijas, un izjust, kā tas ir būt ārzemju studentam prom no mājām. Līdz ar to varēju iedvesmoties un noskatīt dažas idejas, kuras vēlētos ieviest arī šeit. Viņu ESN (jeb Erasmus Student Network) sastāvēja no dažiem čehu studentiem, kuri veidoja mums vairākas ekskursijas, pārgājienus, ballītes un kultūras vakarus. Šis bija viens no galvenajiem iemesliem, kas palīdzēja iejusties un patiesi izbaudīt Erasmus laiku.

Bieži tiek teikts, ka Erasmus ir lielisks laiks, ko nekad neaizmirsīsi – pilnīgi piekrītu, bet otra puse Erasmus ir tāda, ka lielāko daļu laika tu mēģini nepazaudēties svešā valstī, vajadzīgajos dokumentos un svešas skolas sistēmā. Varbūt izklausās ļoti nepatīkami, bet uzskatu, ka no tā visvairāk var augt. Man paveicās, ka devos ar draudzeni un varējām kopā brīžiem krist panikā un smieties par mūsu neveiksmēm. Piemēram, abas bijām pieteikušās franču valodai, jo bijām sapratušas, ka tā būs iesācēju līmenī, diezgan ātri uzzinājām, ka atnācām uz maģistra līmeņa klasi (jeb C1 līmeni). Taču tā vietā, lai uzreiz dotos prom, jo acīmredzot šis nav mums, mēs stundu sēdējām, nesaprazdamas, ko citi stāsta. Kad pienāca mūsu kārta iepazīstināt ar sevi (mēs kaut kā palikām pašas pēdējās), mēs ar minimālām franču valodas zināšanām mēģinājām paskaidrot, ka esam atnākušas uz nepareizo kursu, un kaut kādā veidā tas laikam izdevās un varējām doties. Pēc tam ātri sapratām, kā ir atrodams kursa apraksts, ar kuru ir ļoti ieteicams kārtīgi iepazīties, un bija vienkārši šo kursu aizstāt ar citu.

Šis ir tikai viens no mazajiem stāstiem, ko varētu pastāstīt no mūsu Erasmus pieredzes, domāju katrs, kurš ir pavadījis semestri ārzemēs varētu ilgi stāstīt par saviem piedzīvojumiem, bet, kad tie pārpratumi un bailes tiek pārvarēti, tu iemācies tik daudz ko gan par sevi, gan par jauno vidi sev apkārt. Erasmus ir lielisks veids, kā uzzināt vairāk par dzīvošanu ārzemēs, jo jeb kurā brīdī tu vari sazināties ar Erasmus koordinatoru, kurš palīdzēs ar visdažādākajām problēmām (arī iedrošinās tevi pagarināt savu Erasmus). Ir viegli iegrimt mājas drošībā un pierast pie ierastā. Lai gan doties kārtot lietas citā valstī sākumā liekas bailīgi, pēc tam, kad tas plāksteris ir norauts un varbūt pat kāda asara ir nobirusi, tu saproti, ka esi kaut ko iemācījies, palicis drošāks pats par sevi un zini, ka visu dzīvē var kaut kā risināt.

Erasmus ir viens no spilgtākajiem maniem dzīves notikumiem un domāju tas nemainīsies, jo katra diena bija vesels piedzīvojums. Reti bija nedēļas nogale, kuru pavadīju vienkārši sēžot istabiņā, atpūšoties. Mēs pēc iespējas vairāk centāmies ieraudzīt gan no Čehijas, gan no apkārtējām valstīm, piemēram, Austriju, Ungāriju un Itāliju. Takā transports bija salīdzinoši lēts, likās grēks neizmantot to iespēju aizbraukt ar vilcienu uz kādu apkārtējo pilsētiņu vai skaisto Prāgu un vienkārši paklīst pa ieliņām. Dažreiz saka, ka ārzemēs gaiss liekas labāks, bet, godīgi sakot, tas noteikti attiecas uz Erasmus. Lai arī ir posms, kad iestājas kultūršoks, pārsvarā tu vienkārši izbaudi katru mazo mirkli, saulīte silda vairāk (salīdzinot ar Latvijas auksto ziemu, Čehijā siltums bija dāsns), maize liekas garšīgāka un visas iespējas ir jāizmanto, jo kad tad vēl.

Ja kāds vēl domā, braukt vai nebraukt, es teiktu, jādomā tik par lietām, ko ņem līdzi, jo uz mājām koferis paliek diezgan pilnāks. Šāda iespēja ir jāizmanto, semestra vielu var apgūt jeb kurā brīdī, bet studijas paskrien ļoti ātri un šie gadi, kas mums ir doti, jāizmanto, lai uzzinātu arī par sevi.