Bez grāmatveža neiztikt arī autotransporta uzņēmumā

Autotransporta uzņēmuma galvenie darbinieki, protams, ir autobusu vadītāji, taču neiztikt arī bez citām profesijām. Piemēram, grāmatvežiem. Savās pārdomās par darbu un uzņēmumu, kurā strādā,  aicinājām dalīties divas mūsu grāmatvedes – Aleksandru Ganžu  un Zani Zālīti, kuras uzņēmumā strādā nu jau 17 gadus.

Ventspils reiss grāmatvedībā pašlaik strādā 4 grāmatvedes, no kurām Zane un Aleksandra ir tās, kuru darba stāžs uzņēmumā ir lielākais. Abas darbu uzsākušas nu jau tālajā 2006.gadā. Abām šī ir pirmā un vienīgā darba vieta. Karjeras izaugsmē gan katrai savs ceļš bijis ejams, jo Zane uzreiz nonākusi grāmatvedība, bet Aleksandra darba gaitas uzsākusi kā kasiere autoostā. Kopīgs abām ne tikai nostrādāto gadu skaits, bet arī tas, ka abas saņēmušas Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas  (LPPA) atzinības rakstus par aktīvu darbību un ieguldījumu Latvijas pasažieru autopārvadājumu attīstībā – Zane šādu atzinību saņēmusi mazliet ātrāk, Ventspils reisa 25.gadu jubilejā 2017.gadā, bet Aleksandra pirms dažām dienām  – LPPA 30.gadu jubilejas pasākumā.

Kas kopīgs grāmatvedībai un dejošanai?

Zane Zālīte stāsta, ka strādāt sākusi laikā, kad vēl mācījusies. Toreiz bijis ļoti bail, ka nespēs savienot darbu ar mācībām, bet draugi un paziņas iedrošinājuši. Lai arī kopš bērnības Zanei patikuši cipari un matemātika, grāmatveža darbs gan neesot bijis viņas bērnības sapnis.  

Strādājot uzņēmumā, Zane pildījusi dažādus pienākumus, tostarp, aizvietojusi arī galveno grāmatvedi. Tas nav bijis viegli, jo galvenajam grāmatvedim jābūt ļoti kompetentam, jāpārzina, viss un jāzina, ko no katra padotā var prasīt.  Viņa atzīst, ka pašai labāk patīk strādāt komandā, kopīgi risināt problēmas, nevis vadīt.

Zanes dzīve balstās uz trim vaļiem: dejošana, ģimene, darbs. Dejošana ir viņas aizraušanās jau 30 gadus, un pats svarīgākais šajā procesā esot iespēja būt kopā ar daudziem līdzīgi domājošiem. Ar to saistīta arī viņas ģimene, jo deju partneris ir viņas vīrs.

Uz jautājumu par to, kā iespējams sabalansēt darbu, ģimeni, bērnu audzināšanu un dejošanu, Zane atbild:

 “Visa pamatā ir plānošana un savstarpējais atbalsts. Galvenais ir pareizi sadalīt pienākumus. Mūsu ģimenē ļoti nozīmīgs ir arī atbalsts no darba vietas, tāpēc mēs abi ar vīru novērtējam to, ka mums ir pietiekami elastīgs darba grafiks un iespēja nepieciešamības gadījumā strādāt attālināti.”

Kas kopīgs grāmatvedībai un dejošanai? Zane saka, ka “abas šīs nodarbošanās vieno loģiskā domāšana. Grāmatveža darbs ir saistīts ar dažādu problēmu risināšanu, sekošanu līdzi izmaiņām likumdošanā, tajā svarīgi izprast  kopsakarības procesos, kas notiek gan uzņēmumā, gan valstī. Dejošana  savukārt ļauj procesu izbaudīt. Pēc būtības tās vienu otru papildina.”

Personiskā izaugsmē kopsolī ar uzņēmumu

Aleksandra savas darba gaitas Ventspils reisā sāka kā autoostas kasiere. Darbs viņai paticis, jo pēc rakstura viņa ir vairāk vienpate. Smaidot Aleksandra saka, ka viņai patīk  darbs ar cipariem, ko var paveikt viens  pats, mierīgi sēžot.

Tā kā Aleksandra bija beigusi RTU Inženierekonomikas un vadības fakultāti, pēc neilga laika viņai piedāvāja analītiķa darbu un pēc tam – algas grāmatveža amatu. Tā nu viņa pakāpusies pa karjeras kāpnēm. Gadu gaitā pildīti arī citi pienākumi grāmatvedībā, aizvietota galvenā kasiere, dispečere. Tas nebija viegli – iekāpt cita amata kurpēs, taču Aleksandra atzīst, ka tā bijusi  nenovērtējama pieredze un iespēja iepazīt uzņēmuma daudzpusību.

Visgrūtākais bijis dispečeres darbs. Tolaik viņa strādājusi pat līdz vēlam vakaram. No malas raugoties, darbs nešķiet sarežģīts, taču tas prasa labi pazīt gan autobusu vadītājus, gan tehniku un prast to sabalansēt, lai īstais šoferis varētu strādāt uz īstā autobusa. Aleksandra saka, ka “to darbu var saprast tikai tad, kad pats esi pastrādājis un redzējis no iekšpuses. Tā ir liela māksla – regulēt to visu un panākt, lai reisus varētu izpildīt pat tad, kad teorētiski tas nav iespējams.”

Aleksandra atzīst, ka uzņēmums pa šiem gadiem ir ievērojami audzis, attīstījies un modernizēts. Piemēram, naudas nodošanas aparāts. Viņa atceras, ka kādreiz taču autobusu vadītāji staigāja ar naudas maisiem, tas ir, vairāku dienu ieņēmumus vienkārši nesāja somā līdzi un pēc tam reizi nedēļā devās uz galveno kasi naudu nodot. Tagad šis process ir vienkāršs, jo maiņas beigās bāzē atliek vien doties pie aparāta, sabērt tajā naudiņu un mierīgu prātu doties uz mājām. Tāpat Aleksandra kā grāmatvedis bijusi  iesaistīta arī vairākkārtējā kases aparātu nomaiņas procesā, pārejā no latiem uz eiro un citos procesos. Viņa pozitīvi vērtē to, ka bijusi klāt šajās pārmaiņās, īpaši naudas nodošanas aparāta ieviešanā, jo tas palīdz brīžos, kad jāatrisina ar tā darbību saistītas problēmas. Un to viņai patīk darīt, īpaši tad, ja zina, ka var reāli palīdzēt ar tām tikt galā.

Savā darbā Aleksandra augstu vērtē kolēģu atbalstu un uzņēmuma pozitīvo attieksmi brīžos, kad nepieciešams rast līdzsvaru starp darbu un ģimeni, jo “strādājot Ventspils reisā ir tā sajūta, ka uzņēmumā tev uzticas, neskatās uz pirkstiem – galvenais, lai darbs būtu padarīts, un nav tik būtiski, vai tas paveikts oficiālajā darba laikā, vai ārpus tā.”

Aleksandrai ir divas lielas aizraušanās – viņa labprāt lasa grāmatas un izšuj, bet vasarā arī strādā dārzā. Abas pēdējās nodarbošanās sagādā gandarījumu arī tāpēc, ka redzams rezultāts, kas vienmēr priecē acis, savukārt lasīšana ir iespēja atslēgties no ikdienas.

Kur slēpjas grāmatvedības sāls? Uz šo jautājumu Aleksandra atbild šādi:

“Strādāt par grāmatvedi nozīmē nepārtraukti mainīties, redzēt kopsakarības un gala rezultātu. Autobusu vadītāji, protams, ir svarīgi, jo viņi pelna uzņēmumam naudu, bet kādam taču tie gali arī kopā jāsavelk! Ja salīdzinām ar cilvēka organismu, tad droši vien varam teikt, ka autobusa vadītājs ir uzņēmuma sirds, bet grāmatvedis – viena no smadzeņu puslodēm!”