Skolotāju streiks

Tiesības darbiniekiem streikot aizsargā Latvijas Republikas Satversme. Tādēļ par dalību streikā izlemj katrs pedagogs individuāli, nevis izglītības iestāde. Starp tiem, kuri nestreiko, ir daļa tādi, kuri streikā izvirzītās prasības atbalsta, tomēr finansiālu vai citu apsvērumu dēļ nevar atļauties streikot. Darbinieks savu lēmumu par dalības streikā uzsākšanu un izbeigšanu paziņo izglītības iestādes vadītājam un atbilstoši tam izglītības iestādes vadība organizē mācību darbu.
Tajās iestādēs, kurās ir mazs streika dalībnieku skaits, mācību process atbilstoši tiek koriģēts, nodrošinot iespēju skolēniem mācīties klātienē. Savukārt tajās iestādēs, kurās ir liels streika dalībnieku skaits, mācību process notiek tikai pie tiem pedagogiem, kuri nestreiko. Šādos gadījumos mācību forma var būt arī attālināta, lai 1 nodarbības dēļ nebūtu nepieciešamība doties uz skolu. Pirmsskolas izglītības iestādēs darbosies tikai tās grupiņas, kur grupas audzinātājs nestreiko, kā arī ir iespējams nodrošināt bērniem ēdināšanu. Darbinieku tiesības streika laikā nosaka Streiku likums, arī šīs prasības izglītības iestādes ievēro un atbilstoši tam organizē savu darbu.

Pedagogu samaksas aprēķinu nosaka vairāki Ministru kabineta noteikumi. Tie ietver sarežģītu aprēķina mehānismu, kā nosaka finansējuma apjomu pašvaldībai pedagogu darba samaksai. Katra pedagoga darba samaksu un apjomu nosaka, ņemot vērā katram mācību priekšmetam un klašu grupai kontaktstundu skaitu, mācību stundu un materiālu gatavošanai paredzēto laiku, konsultāciju skaitu, klases audzināšanas pienākumiem paredzēto laiku un vēl citus pienākumus. Valsts šobrīd ir noteikusi 900 eiro kā zemāko atalgojumu par vienu likmi. Katra izglītības iestādes izstrādā kārtību par pedagogu darba algas likmes paaugstināšanu, ievērojot IZM piešķirto finansējumu. Atalgojums pedagogiem atšķiras atkarībā no katram pedagogam noteiktā kopējā darba apjoma un skolā atbilstoši kārtībai noteiktās darba algas likmes konkrētam pedagogam. Tomēr atalgojuma likmes izglītības iestādes var palielināt tikai piešķirtā valsts finansējuma ietvaros. Un arī pieejamais valsts finansējums katrai izglītības iestādei ir atšķirīgs un to nosaka virkne dažādu faktoru, tajā skaitā, skolēnu skaits un klašu grupas, īstenojamās izglītības programmas (tajā skaitā speciālās izglītības programmas un profesionālās ievirzes izglītības programmas), kā arī izglītības programmu īstenošanas forma (tālmācība), ģimnāzijas statuss.

Skolas nestreiko! Streiko skolotāju arodbiedrība. Arodbiedrība aicina streikot arī tos skolotājus, kuri nav arodbiedrībā.
Kāpēc daļa nestreiko? Jo streikošanas laikā algu neizmaksā. Ne visi skolotāji var atļauties nestrādāt un nepelnīt naudu. Arodbiedrība saviem biedriem izmaksā (laikam) 20 euro dienā.
Direktoriem nav tiesību neko aizliegt un radīt represijas pret streika dalībniekiem.

Katrs skolotājs izvērtē pats vai var atļauties streikot.

Pilnīgi piekrītu
Pilsētā nav vienotības
Ja streiko, tad visi, ja nē, tad neviens!
Ko tie direktori domā?!
Apsveicu tos, kas ir atbalstoši!