Energoefektīvs mājoklis – zemākas apkures izmaksas

Gatavojoties jaunajai apkures sezonai, pašvaldības SIA “Ventspils siltums” katlumājās īstenoti ražošanas iekārtu remontdarbi, kā arī organizēti iepirkumi par kurināmā piegādi, lai klientiem nodrošinātu stabilu un nepārtrauktu siltumapgādi.

Taču, lai gada aukstajos mēnešos iedzīvotāji savos mājokļos varētu justies mājīgi un komfortabli, apkures sezonai savlaicīgi jāsagatavo arī mājokļu apkures sistēmas, lai tās darbotos efektīvi, kas ir ļoti būtiski šajos apstākļos, kad strauji pieaug energoresursu cenas.

Svarīgi atcerēties, ka ne jau tikai siltumenerģijas tarifs ietekmē apkures izmaksas, bet arī patērētais siltumenerģijas daudzums, tāpēc tieši ikmēneša ēkas siltuma patēriņš ir noteicošais faktors tam, cik daudz mājas iedzīvotāji maksās par apkuri.

Lai arī ierasts, ka apkures sezona tiek uzsākta oktobrī, tomēr, iestājoties vēsākiem laika apstākļiem, nevajadzētu pieļaut situāciju, ka māja atdziest. Daudzdzīvokļu māju siltummezglos apkuri iespējams pieslēgt jebkurā brīdī, nodrošinot telpu apsildi arī ar minimālu siltumenerģijas patēriņu. Līdz ar to dzīvojamās mājas ārsienas nepagūs atdzist un iedzīvotājiem dzīvokļos būs patīkami silts. Savukārt par apkuri būs jāmaksā mazāk nekā tad, ja māja būtu jau atdzisusi un ēkas apsildei būtu nepieciešams krietni lielāks siltumenerģijas daudzums.

Reizēm arī pat šķietami nebūtiskas izmaiņas iedzīvotāju ikdienas paradumos var palīdzēt samazināt izmaksas par apkuri, tāpēc esam apkopojuši dažus praktiskus padomus.

Uzturēt optimālu mājokļa temperatūru

Svarīgi atcerēties, ka katrs paaugstinātais apkures temperatūras grāds, palielina siltumenerģijas patēriņu par 5 %, līdz ar to arī apkures izmaksas. Piemēram, ja vidējā temperatūra mājoklī ir 23° C, tad enerģija tiek patērēta par 15 % vairāk nekā tad, ja mājoklī tiktu uzturēta temperatūra ap 20° C.

Tajā pat laikā, nepaaugstinot apkures izmaksas, iekštelpu temperatūru iespējams pacelt vēl par 2 – 3 grādiem. Lai to panāktu aiz radiatoriem var pielīmēt speciālu foliju, kas neļaus siltumam aizplūst uz ārsienu un apsildīt to, bet gan atstaros to telpā un par dažiem grādiem paaugstinās temperatūru.

Savukārt, ja mājoklī izbūvētā apkures sistēma pieļauj, tad uz radiatoriem var ierīkot termoregulatorus, lai pēc vajadzības varētu regulēt apsildes temperatūru. Piemēram, dodoties prom ikdienas darba gaitās, šādā veidā iespējams pazemināt temperatūru līdz 18° C, bet ilgstošākā prombūtnē līdz 16° C, tādējādi ietaupot pat trešo daļu no apkures enerģijas patēriņa. Lai mājoklī justos komfortabli un vienlaikus, lai optimāli patērētu siltumenerģiju, ieteicams būtu katrai istabai atsevišķi ieregulēt temperatūru, piemēram, dzīvojamā istabā ap  20 – 22° C, bet guļamistabā 17 – 18° C.

Pārbaudīt mājokļa siltumizolāciju

Viens no būtiskākajiem iemesliem pazeminātai mājokļa temperatūrai apkures sezonas laikā ir ēkas siltumizolācija. Ja mājas īpašniekiem nav iespēju siltināt visu ēku, tad jāpievērš uzmanība tām problemātiskajām vietām, kur jūtama aukstā gaisa plūsma, novēršot cēloņus.

Vispirms mājoklī būtu ieteicams pārbaudīt logus, jo ar gadiem nolietojas blīvgumijas un tās nepieciešams atjaunot. Ja starp loga rāmi un loga apakšpusi, ieliekot papīra lapiņu, var to viegli izvilkt, tad tikpat viegli siltums pa logu izplūst ārā. Tas pats attiecas uz dzīvokļa ārdurvīm, proti, ja ir jūtama aukstā gaisa plūsma, tad arī pie durvīm vajadzētu pielīmēt blīvgumijas.

Apsverot apkures izmaksu ietekmējošos faktorus, aicinām iedzīvotājus ikdienā pievērst uzmanību arī tam, kā ēkā tiek taupīts siltums – vai dzīvoklī un koplietošanas telpās nav ilgstoši atvērti logi uz vēdināšanu, vai nav atstātas neaizvērtas kāpņu telpu ārdurvis, bēniņu lūkas utt.  Pievēršot uzmanību šiem faktoriem un, mainot savus ikdienas paradumus, samazināt siltumenerģijas patēriņu iedzīvotāji var pašu spēkiem!