Jautājums, kas uzdots laikrakstā “Ventas Balss”

Atbild Ventspils muzejs:
Jau deviņdesmito gadu sākumā, kad Ventspilī demontēja vairākus pieminekļus, tika diskutēts arī par Fabriciusa pieminekli. 1995.gadā Ventspils dome lēma, ka to nevajag nojaukt. Šim lēmumam piekrist, jo tas nav uzskatāms par padomju režīmu slavinošu objektu. Fabriciusa piemineklis ir ar kultūrvēsturisku nozīmi, un, to aplūkojot, var padomāt, kas īsti šeit 20.gs.sākumā ir noticis. Arī to, kāpēc šis piemineklis padomju laikā ir uzstādīts. Tā ir vēstures liecība. Tas ir iemesls atcerēties un stāstīt vēsturi.

Jānis Fabriciuss ir vēsturiska personība. Jā, viņš nav bijis neatkarīgās Latvijas valsts idejas atbalstītājs, bet stāsts ir par ievērojamu novadnieku. Mums tiešām tādu šajā laika posmā nav bijis daudz! Fabriciuss vēsturē zināms saistībā ar boļševisma idejām, ar nedraudzīgu ideoloģoju, bet tajā pat laikā nav saistāms ar padomju režīmu.
Viņš ir bijis parasts kalpu zēns, no trūcīgas ģimenes. Tolaik ļoti daudzi cilvēki ar šādu sociālo izcelsmi bija kreisi noskaņoti. Cik lielā mērā viņš ir kaut ko ļaunu nodarījis Latvijai? Cik nu iespējams izvērtēt, – visticamāk, neko. Viņš ir bijis tās armijas sastāvā, kas šeit mēģināja veidot t.s. Stučkas Latviju 1919.gadā. Fabriciuss nekādās militārās darbībās ne pret vācu landesvēru, ne pret neatkarīgās Latvijas armiju nav bijis iesaistījies.

Savulaik šim piemineklim bijusi disidentiska loma, jo ventspilnieki atceras, ka padomju laikā nereti Jāņu naktī piemineklis tika izrotāts ar ozollapu vainagu, jo tas bija piemineklis latvietim, strēlniekam Jānim, turklāt tas atradās netālu no milicijas. Arī tolaik attieksme pret šo pieminekli nebija īsti viennozīmīga.