Tulkotājs
Kāpēc tā?
Labdien.
Dažas dienas atpakaļ dažādos ziņu kanālos bija diezgan liels apraksts par 700 milj. investīciju projektu Valmierā. Nē mēs nepārklausījāmies, vai nepareizi izlasījām – tiešām 700 milj.eur vienam projektam (ne dažādiem projektiem 10x gados, vai kā savādāk).
Pa to laiku mums Ventspilī tiek spriests par jaunu industriālo parku ar cerību piesaistīt 10 milj. eur Eiropas līdzfinansējumam (cik esmu sekojis līdzi informācijai, tad tas ir tiešām ja uapstiprināts). Bet klausoties J.Vītoliņa interviju, tad varēja saprast, ka viss neiet tik gludi kā sākumā cerēts un nāksies industriālā projekta sākotnējo versiju pārveidot un samazināt izmaksas.
Vēl varu tikai pielikt klāt tādu publisku informāciju, ka Ventspils IKP uz vienu iedz. ir aptuveni 13 000 eur, bet Valmierā 24 000 eur IKP uz vienu iedz. – īsāk sakot Valmierā spēj saražot vismaz divas reizes vērtīgāku produkciju nekā pie mums. Vēl var pielikt klāt info, ka arī mūsu bieži izsmietā Liepāja(pārsvarā par to, ka tā ir nesakopta un tur atrodas briesmīgā Karaosta) – IKP uz vienu iedz. ir teju 18 000 eur.
Jautājums ir vienkāršs – kas ir par iemeslu tam, ka pilsēta nespēj/nevēlas piesaistīt spēcīgus privātos investorus pilsētas attīstībai un cilvēku labklājības veicināšanai, bet tā vietā visu laiku esam pirmajā vietā ielu bruģēšanā?
Paldies.
12 komentārs
Uzdodiet mums jebkurus jautājumus saistītus ar dzīvi Ventspilī un mēs noteikti radīsim iespēju atbildēt.
Atbilde: Ventspils valstspilsētas pašvaldība 10. marts
Atbild: pašvaldības iestāde “Ventspils osta”
Pēc publiski pieejamās informācijas, veicot Latvijas mērogam ļoti lielas investīcijas, aptuveni 600-700 miljoni eiro apmērā, Igaunijas uzņēmums “Fibenol” Valmierā līdz 2030.gadam plāno izveidot koksnes biorafinēšanas ražotni. Ja šādu, Latvijas mērogam unikālu, projektu izdosies realizēt, tad tas būs ļoti pozitīvi. Jāatzīst, ka Valmiera šāda projekta realizēšanai ir īpaši piemērota, jo atrodas reģionā, kur ir attīstīta mežsaimniecība, kas daļēji varēs nodrošināt biorafinēšanas ražotnei nepieciešamos koksnes atkritumus. Savulaik Ventspilī pētot šādas ražotnes izveides iespējas, tika secināts, ka Ventspils ģeogrāfiski šāda veida ražotnei nav piemērotākā vieta.
Līdz 2019.gadam Valmieras un Ventspils IKP rādītāji uz vienu iedzīvotāju bija līdzīgi – 2018. gadā Ventspilī un Valmierā aptuveni 18 tūkstoši eiro, bet Liepājā 12,6 tūkstoši eiro. Straujš IKP kritums Ventspilī bija vērojams pēc 2019.gada, kad gan iekšējo faktoru, tajā skaitā ostas reformas rezultātā, gan ģeopolitisko apstākļu dēļ Ventspils ostas termināļos strauji samazinājās darba vietu skaits un ienākumi no ostas darbības.
Pēc ostas darbības apsīkšanas Ventspils ekonomisko situāciju daļēji līdzsvaroja apstrādes rūpniecības sektors, kurā bija piesaistītas apjomīgas investīcijas. Līdz ostu reformai sadarbojoties Ventspils pašvaldībai, brīvostai un valstij, Ventspilī bija uzbūvētas 12 jaunas rūpnīcas. Pateicoties pietiekamai tālredzībai, tika īstenota ostas biznesa transformācija, kas laika gaitā Ventspilī ir devusi vairāk kā 2000 jaunas darba vietas.
Šobrīd Ventspils valstspilsētas pašvaldība turpina darbu pie rūpniecisko projektu virzīšanas, par prioritāti nosakot no jauna radītas labi apmaksātas darba vietas.