Tulkotājs
Mūsu, Ventspils, rakstnieks un dzejnieks Herberts Dorbe (1894 – 1983) privātmāju rajonā Gāliņciemā 1960. gadā uzceļ savu mājiņu, ko ar laiku nosauc – “Senču putekļi”. 1989. gadā tajā ierīkots viņa memoriālais muzejs. Īpaši to iecienījuši bērni un skolnieki, jo tieši kā bērnu dzejnieku H. Dorbi visvairāk esam iemīļojuši. Turp dodoties pirmoreiz, droši vien bērni padomā – nezin kā dzīvo cilvēks, kurš ir rakstnieks?
Izrādās, kabinetā ir grāmatplaukti no grīdas līdz griestiem, bet viesistabā – mūzikas instrumenti, viesu grāmatā ir pazīstamu Latvijas kultūras darbinieku ierakstiem. Pilnīgi noteikti mājiņā sajūtama radošuma aura.
Nesen Ventspils muzeja speciālisti nolēma, ka mājiņā vajag papildināt 20. gs. 60.-80. gadu interjeru un iekārtot arī virtuvi! Rakstnieks taču arī ir cilvēks, un dažu labu stundu tur būs pavadījis vai ik dienas. Vismaz H.Dorbes stāstiņš “Tuksnesī” vēsta, ka kāds vīrs, lai atvieglotu sievas mājas rūpes, apņēmies ik rītu pats sevi apkalpot un virtuvē uzvārīt kafiju un klusi pabrokastot.
Tāda nu “Senču putekļos” ir izveidota, un ļauj ieskatīties raksturīgā 20. gs. 60. – 80. gadu virtuvē, – šeit kuras krāsns, vidējos viļņus sprakšķina mazs radio, ledusskapis “Saratov” lepni demonstrē trīsstūra piena paku un skābā krējuma burciņas, ir sava gāzes plītiņa un brokastu galds. Un priekšnamā uz koka pakaramā greznojas rakstniekam tik raksturīgā platmale un putekļu mētelis.
20.gs. 60.-80. gados Herberts Dorbe radījis virkni vēsturisku romānu, kuros aprakstīta arī Ventspils, un iznākuši viņa dzejoļu krājumi, kam raksturīga zināma dzīves apcere un vērtēšana. Tagad iespējams vēl vairāk iejusties dzejnieka laika atmosfērā un novērtēt šī laika vienkāršo estētiku.
