Intervija ar VeA absolventi Elīnu Dergaču

Pastāsti mazliet par sevi!

Mani vienmēr ir interesējušas valodas. Vidusskolā mācījos angļu valodas un vēstures profilklasē. Vidzemes Augstskolā studēju tūrisma organizāciju, bet sapratu, ka tas nav mans lauciņš. Divdesmit viena gada vecumā aizbraucu uz Īriju. 2008. gadā sekmīgu pabeidzu tulkošanas biroja “Lionbridge” mutvārdu tulkošanas studiju kursus Dublinā, kas deva iespēju strādāt par tulci Īrijas tiesās. Tajā laikā “Lionbridge”bija vienīgais tulkošanas birojs, kas oficiāli nodrošināja tulkošanas pakalpojumus Īrijas tiesās. Tolaik vēl pilnu darba slodzi strādāju par lietišķo sekretāri advokātu birojā, bet kā papildu darbs man bija tulkošana tiesās. Īrijā pavadīju 11 gadus. Tur arī iepazinos ar savu vīru. Esam trīs lielisku bērnu vecāki. Angļu valoda ir mūsu ģimenes ikdienas valoda, bērni ir bilingvāli. Atgriežoties Latvijā, zināju, ka noteikti vēlētos turpināt studijas. 2021. gadā pabeidzu rakstveida un mutvārdu tulkošanas programmu Baltijas Starptautiskās akadēmijas Smiltenes filiālē un ieguvu profesionālo bakalaura grādu tulkošanā. Mana motivācija vienmēr ir bijusi mani bērni. Es gribēju, lai viņi var lepni teikt – mana mamma ir tulkotāja un tulce!

Kā izvēlējies studēt VeA?

Tas notika nejauši, jo, pabeidzot bakalaura studijas, teicu: “Viss, nekad vairs nestudēšu!” Bet nekad nesaki nekad! Sociālo mediju “Facebook” izmantoju ļoti reti, bet tur Tulku un tulkotāju grupā nejauši pamanīju ierakstu par maģistra studiju iespējām Ventspils Augstskolā. Es par to domāju divas nedēļas. Vai tiešām esmu gatava atsākt studijas? Attālinātu studiju iespēja bija izšķirošais faktors manai izvēlei par studijām, jo uz Ventspili nebūtu varējusi izbraukāt. Un tā arī pieteicos studēt maģistra programmā “Lietišķo tekstu tulkošana”.

Kā izlēmi, ka tieši šī programma būtu piemērota Tev?

Ventspils Augstskolas tulkošanas studiju programmām vienmēr ir bijusi ļoti laba reputācija, un, ņemot vērā manu iepriekšējo pieredzi tulkošanas jomā, zināju, ka šī programma neapšaubāmi vēl uzlabotu manas zināšanas un prasmes, kā arī veicinātu profesionālo izaugsmi tulkošanas jomā.

Kādi bija lielākie ieguvumi no studijām, kas visvairāk patika?

Visi kursi bija ļoti noderīgi, bet visvairāk man patika datorizētās tulkošanas kurss pie docētājas Aigas Veckalnes. Es uzzināju visu par jaunākajiem rīkiem. Arī piedāvātās vieslekcijas bija ļoti noderīgas. Manuprāt, mēs bijām un esam ļoti saliedēts kurss, kas arī studiju laiku padarīja vienkāršāku.

Vai bija arī kādas grūtības, kas bija jāpārvar?

Kursa darba un maģistra darba izstrāde viennozīmīgi bija galvenie izaicinājumi. Tie prasa nopietnu pašdisciplīnu – jābūt ļoti organizētam, motivētam un īpaši svarīga ir spēja saplānot laiku.

Vai Tu ieteiktu jauniešiem studēt VeA un kāpēc?

Visiem, kuriem padodas valodas, es noteikti ieteiktu studēt tulkošanu Ventspils Augstskolā, jo studijas ir ļoti daudzpusīgas, interesantas un iegūtās zināšanas ir praktiski noderīgas. Pats svarīgākais – visi pasniedzēji ir savas jomas profesionāļi ar ilggadēju pieredzi, kuri vienmēr ir gatavi sniegt padomu un palīdzēt, ja ir nepieciešamība.

Vai, tavuprāt, studijas var apvienot ar darbu?

Studijas apvienoju gan ar darbu, gan ar ģimeni. Viss ir iespējams, ja pats to vēlas. Mana devīze ir – jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt!

Pastāsti, lūdzu, par savu maģistra darbu! Kāpēc izvēlējies tik interesantu pētījumu par kulinārijas tekstu tulkošanu?

Mēs ar vīru esam gardēži. Jaunībā daudz ceļojām gan pa Īriju, gan citām valstīm – bieži apmeklējām restorānus, nogaršojām dažādus ēdienus. Arī pati daudz gatavoju un mana sirdslieta ir viss par un ap ēdienu. Es aizrautīgi skatos dokumentālos raidījumus gan par slaveniem pavāriem, gan par dažādu produktu pagatavošanas vēsturi un metodēm. Mans grāmatu plaukts ir pārpildīts ar pavārgrāmatām! Pirms pieteicos studijām zināju, ka maģistra darbs ir pati svarīgākā studiju sastāvdaļa, un jau tad es zināju, ka darbu noteikti rakstīšu par kulinārijas speciālo leksiku. Bakalaura studijās no latviešu angļu valodā tulkoju Vijas Ancānes “Maizes grāmatu”. Darbs bija laikietilpīgs, bet ļoti interesants, kā rezultātā arī pati sāku cept maizi ar pašas gatavotu ieraugu.

Līdzīgi notika arī ar maģistra darbu – tas noteikti nebija viegli, bet tēma mani pašu ļoti interesēja. Manuprāt, kulinārijas tekstu tulkošana, jo īpaši recepšu tulkošana, ir samērā sarežģīts darbs svešvalodas kulinārijas terminu latvisko atbilsmju trūkuma dēļ. Diemžēl dažādas tīmekļvietnes ir pārpildīta ar nekvalitatīviem kulinārijas tekstu – recepšu, ēdienkaršu, ēdienu aprakstu – tulkojumiem, un varbūt mans pētnieciskais darbs iezīmēja šīs tēmas aktualitāti.

Ko Tu novēlētu saviem kursa kolēģiem no divu gadu programmas, kuri vēl studē t.i. pašreiz raksta maģistra darbu?

Izturību, jo tā noteikti būs vajadzīga! Esiet organizēti, plānojiet laiku, nosakiet sev konkrētus termiņus katrai darba daļai! Strādājiet pie sava darba sistemātiski, tad izdosies!

Pastāsti, kāda ir tulkotāja ikdiena?

Tulkotājam ir jābūt motivētam, organizētam un labam laika plānotājam. Tulkotāja ikdiena ir ļoti interesanta, jo jātulko dažādu veidu teksti. Tulkojot vienmēr ir kaut kas jāpapētī padziļināti, jāmeklē terminu definīcijas, to atbilsmes un jārisina radušās tulkošanas problēmas. Tulkotāja darbs noteikti uztur asu prātu!

Vai turpināsi strādāt tulkošanas jomā un ko Tu novēli sev?

Jā, tulkošana ir mana pamatnodarbošanās un noteikti turpināšu tulkot. Vēlos, lai kādreiz piepildās mans sapnis – tulkot pavārgrāmatu!