Jaunrades nama pagalmā meklē nozīmīgas arheoloģiskās liecības

30. jūnijā ir uzsākti Ventspils muzeja arheoloģiskie izrakumi senā Ventspils Latviešu biedrības nama un šobrīd topošā Ventspils jaunrades nama pagalmā. Arheoloģiskās izpētes mērķis ir iegūt jaunu informāciju par seno Ventspili, pilsētas senāko apdzīvotību, tās raksturu un laiku.

Šajā vietā 2009. gada arheoloģiskās uzraudzības laikā apmēram 3 m dziļumā no mūsdienu zemes līmeņa tika konstatēts kultūras slānis, kas liecināja par intensīvu šīs vietas apdzīvotību vismaz 16. – 17. gs. sākumā, bet, iespējams, arī agrāk. Ilgu laiku bija pieņemts uzskatīt, ka senā pilsēta stiepusies gar Ventu no pils līdz Tirgus laukumam. Par iespējamo senās pilsētas robežu tika uzskatīta Pils iela. Pagājušā gadā Maiznieku ielā atrastās liecības sniedza striktu apstiprinājumu līdz tam tikai kā hipotēzei izteiktam pieņēmumam, ka viduslaiku (14. – 16. gs.) pilsēta varētu būt atradusies rajonā ap tagadējo Zirga pasta laukumu. Viduslaiku Ventspils ilgstošās „slēpšanās” iemesls ir biezā kāpu smilšu kārta, kas pusotra metra biezumā klāj seno kultūras slāni un liecina par senu savdabīgu „ekoloģisko katastrofu” – šīs pilsētas daļas aizputināšanu 17. gs.

Izrakumi noris salīdzinoši augstas sarežģītības apstākļos, jo kāpu smilšu kārta ir irdena un līdz ar to izrakumu laukuma malas ir īpaši nostiprināmas. Spriežot pēc iepriekš veikto ģeoloģiski arheoloģisko urbumu rezultātiem, kultūras slāņa apakšējās kārtas, kas jāsasniedz pētniekiem, atrodas ap 3 m dziļumā.

Arheoloģisko izpēti finansē Ventspils pašvaldība, tajā piedalās Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes bakalaura un maģistra studiju programmu studenti, izrakumus vada Ventspils muzeja direktora vietnieks A. Vijups.

Atgādinām, ka Ventspils Latviešu biedrības nama rekonstrukcija notiek Eiropas reģionālās attīstības fonda projekta „Jaunrades nama attīstības projekta” ietvaros. Projekts paredz rekonstruēt vēsturisko 1904. gadā būvēto Ventspils Latviešu biedrības namu, pielāgojot to Jaunrades nama funkcijām, kā rezultātā rekonstruētā ēka, kā arī tās piebūve piešķirs teritorijai mūsdienīgu vizuālo tēlu, tajā pat laikā saglabājot vēsturisko elpu.

Projektu, piesaistot gan Eiropas Savienības fondu, gan valsts budžeta līdzekļus, kā arī nodrošinot pašvaldības līdzfinansējumu, plānots īstenot līdz 2010. gada septembrim. Kopējās projekta izmaksas paredzētas 3 miljonu latu apmērā, tai skaitā – Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 2,4 miljonu latu, Valsts budžeta dotācija 130  tūkstoši latu un pašvaldības finansējums – 470 tūkstoši latu.