Pabeigti arheoloģiskie izrakumi topošā Ventspils jaunrades nama pagalmā

15. jūlijā noslēdzās arheoloģiskie izrakumi senā Ventspils Latviešu biedrības nama un šobrīd topošā Ventspils jaunrades nama pagalmā.  Divu nedēļu ilgās izpētes mērķis bija iegūt jaunas ziņas par senās pilsētas pastāvēšanu un datēt senāko apdzīvotību šajā rajonā.

Pilsēta šajā vietā pastāvējusi vismaz kopš 14. – 15. gs. – par to liecina izpētes laikā atrastā sudraba monēta (Visbijā kaltais sudraba gots).
Izpētes rezultāti ļauj uzskatīt, ka šeit atradušās vismaz divas senas celtnes un, iespējams, iela. Kādai no ēkām bijusi grezna zaļi glazētu podiņu krāsns, kuru fragmenti atrasti izrakumu laukumā, stikla logi ar nelielām svina ietvaru rūtīm, noteka ūdens aizvadīšanai.

16. gs. beigās – 17. gs. sākumā šo pilsētas daļa aizputina kāpu smilts un virs senākā, apmēram 1 m biezā kultūras slāņa izveidojās ļoti intensīva, 1,5 – 1,8 m bieza kāpu smilšu kārta. Šajā laikā pilsētas šī daļa bija pamesta un apdzīvotība te atsākusies tikai 18. gs. sākumā. Apdzīvotības atjaunošanos datē uzreiz virs smilšu slāņa atrastās monētas, trauku lauskas un citi atradumi. Tādējādi 18. gs. virs kāpu smilšu kārtas sāka veidoties jauns kultūras slānis, kura virsējās kārtas ir jau mūsdienu dažādu cilvēku darbību radītas.

Jāatgādina, ka arheoloģiskās izpētes rezultāti maina kādreiz plaši izplatīto uzskatu, ka senā Ventspils vispirms attīstījusies šaurā joslā gar Ventu. Par iespējamo viduslaiku pilsētas (14. – 16. gs.) robežu tika uzskatīta Pils iela. Jau pagājušā gadā atrastās liecības ļāva uzskatīt, ka viduslaiku Ventspils varētu būt atradusies ne tikai pie upes, bet arī rajonā ap tagadējo Zirga pasta laukumu.

Kā jau bija paredzēts, izrakumi noritēja augstas sarežģītības apstākļos. Irdenā kāpu smilšu kārta un pētāmo slāņu dziļums (pāri par 3 m) noteica arheoloģiskai izpētei neraksturīgu nepieciešamību īpaši nostiprināt izrakumu laukuma malas, apakšējās kārtās izrakumu gaitā pastāvīgi nācās atsūknēt strauji pieplūstošo gruntsūdeni.

Starp interesantākajiem atradumiem (kopumā to skaits pārsniedz simtu) atzīmējams gandrīz pilnībā saglabājies alvas šķīvis, no stirnu buka raga darināts rokturis, kaula stabules fragments, dzelzs un bronzas adatas un to fragmenti, zirga laužņi, dzelzs makšķerāķis, monētas. Izpēte turpināsies arī nākamajos gados, kad tiks analizēti gan paņemtie zemes un koku paraugi, trauku lauskas, savāktie dzīvnieku kauli kā liecības par seno diētu, un, protams, pašas senlietas.

Arheoloģisko izpēti finansēja Ventspils pašvaldība, tajā piedalījās LU Vēstures un filozofijas fakultātes bakalaura un maģistra studiju programmu studenti, izrakumus vadīja muzeja direktora vietnieks Armanda Vijups.
Atgādinām, ka Ventspils Latviešu biedrības nama rekonstrukcija notiek Eiropas reģionālās attīstības fonda projekta „Jaunrades nama attīstības projekta” ietvaros. Projekts paredz rekonstruēt vēsturisko 1904. gadā būvēto Ventspils Latviešu biedrības namu, pielāgojot to Jaunrades nama funkcijām, kā rezultātā rekonstruētā ēka, kā arī tās piebūve piešķirs teritorijai mūsdienīgu vizuālo tēlu, tajā pat laikā saglabājot vēsturisko elpu.

Projektu, piesaistot gan Eiropas Savienības fondu, gan valsts budžeta līdzekļus, kā arī nodrošinot pašvaldības līdzfinansējumu, plānots īstenot līdz 2010. gada septembrim. Kopējās projekta izmaksas paredzētas 3 miljonu latu apmērā, tai skaitā – Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 2,4 miljonu latu, Valsts budžeta dotācija 130  tūkstoši latu un pašvaldības finansējums – 470 tūkstoši latu.