Skolotāji ir atgriezušies no pieredzes apmaiņas brauciena Somijā

Ventspils vispārizglītojošo skolu skolotāji tikko ir atgriezušies no pieredzes brauciena Somijā, kas tika organizēts projekta „Rietumlatvijas un Rietumlietuvas dabas zinātņu izglītības kvalitātes paaugstināšana” ietvaros. Skolotāji guvuši pozitīvus iespaidus un jaunas iedvesmojošas idejas savai turpmākajai profesionālajai darbībai.

Papildus Somijas krievu skolas apmeklējumam, Somijas brauciena ietvaros notika konference, kuras laikā skolotāji tika iepazīstināti ar Somijas izglītības sistēmu. Konferenci vadīja Somijas Bioloģijas un ģeogrāfijas skolotāju asociācijas prezidents Jukka Talvitie.

J. Talvitie iepazīstināja ar Somijas izglītības struktūru, kura ir ļoti līdzīga Latvijas izglītības struktūrai. Tāpat kā Latvijā, skolēni skolas gaitas uzsākt 7 gadu vecumā, pamatizglītība ilgst 9 gadus (no 1. – 9. klasei).

Kā pamatizglītības galvenie uzdevumi tiek definēti skolēna izaugsmes veicināšana, lai jaunieši pilnvērtīgi iekļautos sabiedrībā, kā arī zināšanu un prasmju nodrošināšana, kas būs nepieciešamas turpmākajā dzīvē. Izglītības uzdevums ir sekmēt jaunu lietu apgūšanu un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu sabiedrībā, kā arī sniegt iespēju skolēniem apgūt nepieciešamās prasmes, lai tās varētu izmantot tālāk savās studiju gaitās. Izglītības mērķis ir arī nodrošināt augstu izglītības kvalitāti visā valsts teritorijā, neizdalot kādas priviliģētas valsts pilsētas vai apgabalus.

Somijā mācību gada ilgums ir 190 dienas, tas sākas augusta vidū un ilgst līdz maija beigām. Minimālais stundu skaits var mainīties no 19 līdz 30 atbilstoši skolnieka klasei un izvēles priekšmetu skaitam. Skolotāji ir tiesīgi izvēlēties mācību metodes, lai sasniegtu iepriekšminētos izglītības sistēmas izvirzītos mērķus. Vairākums mācību metožu fokusējas uz skolēniem, skolotāji uzsāk diskusijas, skolēni pāros vai mazās darba grupās meklē atbildes uz jautājumiem, kā arī skolēni individuāli vai grupās gatavo prezentācijas, spēles vai demonstrācijas, pamatojoties uz individuāli veikto izpēti. Kā arī tiek izmantotas dažādas citas alternatīvas pedagoģiskās pieejas. Un tomēr somu kolēģi uzsvēra, ka ir būtiski sabalansēt teoriju un praksi – praktiskās iemaņas tiek apgūtas, balstoties uz iepriekš iegūtajām teorētiskajām zināšanām.

Galeriju skatīt šeit.

Ar saviem iespaidiem, kas tika gūti brauciena laikā, dalījās uz jautājumiem atbildēja Ventspils vakara vidusskolas direktore Ija Lasmane:

Jautājums: Ko sagaida skolotāji?

Atbilde: Jaunas idejas un ierosmes darbam – kā strādā somu skolotāji savā izglītības sistēmā, kā notiek mācību process Somijā, lai sasniegtu augstus rezultātus dabas zinātnēs.

Redzēt reālus eksperimentus, ko varētu izmantot savās dabas zinātņu stundās. Iespēju robežās arī iegūt vizuālos materiālus.

Vēlreiz pārrunāt rokasgrāmatas saturu kopā ar Lietuvas kolēģiem.

Jautājums: Kāds ir līdzšinējais ieguvums no projekta?

Atbilde: Apspriesti un jau daļēji izmantoti materiāli, kas paredzēti sākumskolas klašu skolēniem.

Iespēja skolotājiem tikties un apmainīties pieredzē neformālos apstākļos.

Izstrādāts un daļēji apkopots un aprobēts metodiskais materiāls vides izglītības fakultatīvam.

Tiek labiekārtoti, remontēti un aprīkoti dabas zinātņu un matemātikas kabineti.

Jautājums: Ko pārrunāja skolotāji pēc pirmās dienas Somijā?

Atbilde: Somijā ļoti tiek taupīti dabas resursi.

Tā būtu fantastiska iespēja, ja arī mūsu Latvijas skolēniem būtu pieejama apmācība dabas zinātnēs neformālos apstākļos, izmantojot interaktīvu metodiku, aktīvi iesaistoties dažādu eksperimentu simulācijās, tādējādi pamazām iegūstot izpratni un palielinot interesi par dabas zinātnēm, kā tas iespējams Helsinkos esošajā ekspozīcijā Heureka.

Pozitīvi vērtējams ir gan valsts, gan pašvaldību, gan akadēmisko augstskolu, gan privātuzņēmēju kopīgais atbalsts, lai ieinteresētu par dabas zinātnēm visdažādāko sociālo grupu un vecuma iedzīvotājus,  dibinot dažādus inovāciju un resursu centrus, kā piemēram LUMA. Pie tam būtiski ir tas, ka šie LUMA centri tiek attīstīti ne tikai Somijas galvaspilsētā Helsinkos, bet arī reģionos.

Viesojoties somu – krievu vidusskolā, bija iespēja salīdzināt bilingvālās izglītības modeļus mūsu valstī un Somijā. Kaut gan jāuzsver, ka pašu somi uzsver – Latvija bilingvālās izglītības jomā esot tikusi krietni tālāk par Somiju.

No 1. – 9. klasei izglītība ir obligāta, pie tam bezmaksas. Un piedevām mācību materiālus (grāmatas un darba burtnīcas) apmaksā valsts. Tāpat valsts nodrošina skolēniem pamatskolā bezmaksas pusdienas.

Lai Somijā strādātu par skolotāju, obligāta prasība pedagoģiskajai izglītībai ir maģistra grāds. Somijas skolās atalgojums pedagogiem ir atkarīgs no viņu darba kvalitātes. Faktiski Latvijā šobrīd tiek aprobēts modelis skolotāju darba kvalitātes novērtēšanai, kuram ir daudz kā kopīga ar Somijā funkcionējošo darba samaksas sistēmu un skolotāju darba izvērtēšanu. Somijā novērtēšanas procesā daudz lielāka loma ir katras skolas direktoram, nevis kā Latvijas modelī – skolas darba kvalitātes vērtēšanas komisijai. Tajā pat laikā Somijā skolotāju darba samaksa var būt ļoti atšķirīga, visaugstāk novērtētā skolotāja alga var būt līdz pat 48 % augstāka nekā sākotnējā minimālā likme. Pedagogu darba samaksa ir pietiekami augsta, lai ieinteresētu skolā strādāt labākos pedagogus.

Somijā pamatskolas posmā nav obligāto valsts pārbaudes darbu. Tur galvenā loma vērtējuma noteikšanā ir katra priekšmeta skolotājam. Tajā pat laikā skolēnu mācību slodze stundās nedēļā ir lielāka nekā Latvijā Vispārējās izglītības likumā noteiktā. Skolēniem mājas darbi tiek uzdoti samērā reti. Tāpēc rodas jautājums – kur ir meklējams Somijas izglītības sistēmas kvalitātes fenomens – augstie rādītāji pasaules un Eiropas pētījumos, kā piemēram, PISA.

Jautājums: Ko plāno ieviest no šīs skolas pieredzes?

Atbilde: Palielināt praktisko darbu īpatsvaru mācību procesā, tomēr tajā pat laikā neaizmirstot, ka būtiski ir katram vecumam atbilstošā līmenī sniegt arī teorētisko izpratni.

Katrā skolā izvērtēt, kā organizēt mācību procesu atbilstoši katra skolēna individuālajām spējām, kā reāli novērtēt katra skolēna ieguldījumu mācību procesā un personīgo izaugsmi. Pie tam skolas administrācijas uzdevums būtu šo procesu iedzīvināt ne tikai formāli, bet tā, lai labumu iegūtu visas izglītības procesā iesaistītās puses.”

Vienlaikus I. Lasmane uzsver, ka tiekoties ar Somijas bioloģijas un ģeogrāfijas skolotāju asociācijas prezidentu Jukka Talvitie un matemātikas – ķīmijas pasniedzēju vidusskolā un Helsinku Universitātē Heidi Handolin, bija nepārprotami redzams, ka viņi ir sava aroda entuziasti, ka darbs, ko viņi dara gan mācot skolēnus, gan strādājot ar pedagogiem, ir viņu sirdslieta. Un tā ir sena patiesība – bērni fantastiski atpazīst, vai skolotājs savu darbu dara ar sirdi, vai vienkārši formāli atstrādā. Attieksme taču rada attieksmi. Tajā pat laikā tomēr ir jāatzīst, kā arī Latvijas skolā strādā ne viens vien sava darba profesionālis. Un tieši šiem skolotājiem ir paši labākie, paši atsaucīgākie, atvērtākie un sirdsgudrākie skolēni.

Skolēnos pakāpeniski jāattīsta izpratne par mācību procesu – viņiem ir jābūt gataviem mācīties, novērtēt savu ieguldījumu.