Tulkotājs
19.12.2018.
Ventspilī turpinās Mūzikas vidusskolas un koncertzāles ēkas būvniecība. Ēku iecerēts nodot ekspluatācijā nākamā gada pavasarī, bet atklāt – jūlijā. Pavasarī Lielo zāli papildinās divi unikāli instrumenti – manuālās akustiskās koncertērģeles, kas top uzņēmumā Johannes Klais Orgelbau GmbH & Co. KG Vācijā, un vertikālās koncertklavieres, kuras izgatavo latviešu izcelsmes klavierbūves meistaram Dāvidam Kļaviņam piederošajā uzņēmumā Klavins Piano Manufaktura Kft Ungārijā.
Ērģeles jau iepako transportēšanai
Ventspils Mūzikas vidusskolas Lielā zāle pamazām iegūst savu noformējumu, tostarp jau tiek montētas skatītāju sēdvietas, kuru zālē kopumā būs ap 600. Zāles priekšā, centrālajā daļā, atradīsies akustiskās ērģeles, bet pa kreisi no skatītājiem – klavieres.
Pirmās uz Ventspili atceļos stabuļu ērģeles. Nesen uz Bonnu atkārtoti bija devusies delegācija no Ventspils, lai sekotu līdzi, kā top Ventspils koncertzālei paredzētais mūzikas instruments. Tā izgatavošana Bonnā tuvojas finiša taisnei, un ērģeļu detaļas, tostarp vairāk nekā trīsarpus tūkstošus metāla stabuļu, ko atlej turpat darbnīcā, pamazām iepako transportēšanai uz Ventspili, pastāstīja viens no delegācijas pārstāvjiem, Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele. Iecerēts, ka pirmās instrumenta detaļas Ventspilī nonāks nākamā gada februārī. Kopumā instrumenta montāža varētu aizņemt apmēram piecus mēnešus. Šī procesa laikā būtiski nodrošināt, lai telpā nebūtu putekļu. Tas būšot gana liels izaicinājums, taču tiekot darīts viss, lai līdz februārim nodrošinātu instrumenta montāžai nepieciešamos apstākļus, norāda Ventspils domes izpilddirektors. Plānots, ka ērģeles pilnībā gatavas būs vasarā – jūnija beigās vai jūlija sākumā. Instrumenta stabuļu intonēšanā un skaņošanā līdzdarbosies arī pasaulslavenā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna, kas piedalās projektā kā eksperte.
Instrumenta montāžas procesā piedalīsies arī Ventspils novada Ugāles pagastā esošās, meistaram Jānim Kalniņam piederošās SIA Ugāles ērģeļbūves darbnīca speciālisti, kas izgatavo arī atsevišķas instrumenta detaļas. Cita starpā Ventspils novada speciālisti izgatavo, piemēram, ērģeļu plēšas. Līdztekus montāžas procesam Vācijas speciālisti apmācīs vietējos meistarus ērģeļu uzturēšanā un apkopē.
Ventspils ērģeles būs īpašas ar to, ka tām būs ne tikai stacionārā, bet arī mobilā konsole, kas vizuāli izskatīties kā digitālās ērģeles. Proti, ērģelnieks varēs arī spēlēt orķestra vidū, tādējādi sniedzot skatītājiem iespēju redzēt roku un kāju, kā arī visa ķermeņa kustības. «Instrumentā būs apvienots viss tas, kas uzkrāts ērģeļbūvē gadsimtu garumā, un papildināts ar modernām tehnoloģijām, kas ļauj vēsturiskās iespējas daudz pilnīgāk izmantot,» norāda A. Ābele. Koncertu apmeklētāji pamatā redzēs ērģeļu dekoratīvo, ne skanošo daļu, bet vienlaikus būs arī iespēja izgaismot ērģeļu nišu, tādējādi dodot iespēju redzēt pašu mehānismu.
Ventspils domes izpilddirektors atzīst, ka Bonnas ērģeļbūves uzņēmuma Johannes Klais Orgelbau GmbH & Co. KG nosaukums vien esot firmas zīme un garantē augstu kvalitāti. Uzņēmuma darinātās ērģeles atrodas teju visos pasaules kontinentos, un pēdējais lielākais instruments uzstādīts pērn Vācijas ostas pilsētā Hamburgā atklātajā Elbas filharmonijas koncertzālē. Uzņēmumam ir simt gadu senas tradīcijas, un pašreizējais īpašnieks Filips Klaiss pārstāv ceturto Klaisu dzimtas paaudzi. Uzņēmums projektē, izgatavo un atjauno stabuļu ērģeles.
Klavieres – īpašas ar vairākām lietām
Vienlaikus Ungārijas pilsētā Vācā uzņēmumā Klavins Piano Manufaktura Kft, pamazām top Ventspilij paredzētās koncertu klavieres – modelis M470i. Latviešu izcelsmes klavierbūvnieks D. Kļaviņš dzimis Vācijā, Bonnā, 90. gadu beigās dzīvojis Latvijā, tad atkal pārcēlies uz Vāciju, bet pašlaik dzīvo Ungārijā. Ventspilij paredzētais instruments būs 4,70 metrus augsts. Lai sasniegtu taustiņus, pianistam būs jādodas pa īpaši izbūvētām kāpnēm. Ventspils instruments būs par 20 centimetriem augstāks nekā D. Kļaviņa būvētais modelis M450, kas šogad ievietots vienā no Berlīnes slavenā Funkhaus koncertzālēm un ir ierakstīts Ginesa pasaules rekordu grāmatā kā pasaulē lielākās klavieres. Pēc izbūves uz šo rekordu varēs pretendēt Ventspils instruments. Kļaviņš gan atzīst, ka nav sajūsmā par Ginesa rekordu piesaukšanu. «Tādi epiteti bieži vien vedina cilvēkus secināt, ka tas ir lielummānijas un rekorda dēļ būvēts, un tas būtu nepareizi, jo es tikai un vienīgi skaņas paplašināšanas un uzlabošanas dēļ būvēju tik lielas klavieres. Šajā Ginesa rekordu idejā mani traucē tas, ka grāmatā ir pilns ar visādām ērmībām un muļķībām. Piemēram, kurš visvairāk pankūkas apēdis pēc iespējas īsākā laikā, kurš izcepis garāko pīrāgu un tamlīdzīgi. Tas viss ir darīts tikai rekorda dēļ, un tur blakus mans instruments, manuprāt, tā īsti neiederas,» uzskata klavierbūvnieks.
Ventspilij paredzētās klavieres būs īpašas galvenokārt ar trim lietām. Pirmkārt, tām būs paplašināta skaņas dinamika, proti, no klusākā toņa līdz skaļākajam tonim būs krietni lielāks diapazons nekā ierasts. Otrkārt – daudz tīrāki jeb skaidrāki toņi basu reģistrā. «Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es būvēju instrumentus tik lielus – lai varētu izveidot ļoti garas un tievas basa stīgas, kas dod ļoti tīru toni,» uzsver D. Kļaviņš. Un trešā lieta – liela izmēra rezonators, kas palielina skaņas izskanēšanas ilgumu. Klavierēs būs iebūvēta arī pašspēlējošā sistēma, proti, pianists tās varēs spēlēt arī attālināti.
Pirmās klavieres, ko iebūvēs telpā
D. Kļaviņš atzīst, ka šis projekts viņam nav ļoti sarežģīts, jo līdzīgi instrumenti jau būvēti. Taču ir kāda nianse – šis būs pirmais viņa uzņēmumā tapušais mūzikas instruments, kas koncertzālē būs integrēts paredzētajā veidā, proti, piestiprināts pie sienas. Citos gadījumos tas brīvi stāv uz zemes. D. Kļaviņš skaidro, ka, piestiprinot instrumentu pie sienas, uzlabojas tā akustika un var ietaupīt telpu. Ideja klavieres piestiprināt pie sienas atvasināta no ērģelēm, kas telpā tiek integrētas to iespaidīgo izmēru dēļ. D. Kļaviņš atgādina, ka tradicionālajiem flīģeļiem bija jābūt pārnēsājamiem, tāpēc tie bija noteiktā izmērā. «Man no sākta gala bija skaidrs, ka koncertinstrumentam pirmām kārtām ir jābūt skanīgam, un, ja skanīgums pieprasa lielumu un līdz ar to instrumentu vairs nevar panest, tad tas ir jāiebūvē telpā, pēc tāda paša principa kā ērģeles. Tā ir pamatideja, ko cenšos pasaulē nostiprināt, un Ventspils būs brīnišķīgs piemērs, kā tas izskatās,» uzsver D. Kļaviņš.
Klavieru izgatavošana kopumā aizņems aptuveni desmit mēnešus. Vispirms atsevišķi tiek izgatavotas visas detaļas, bet komplektēt tās paredzēts janvārī. Noteiktas detaļas, piemēram, klaviatūra, jau izgatavotas. Līdztekus top arī tērauda rāmis, kurā instrumentu iestiprina. Plānots, ka uz Ventspili klavieres ceļos nākamā gada aprīlī. Instrumenta izkraušanas un stiprināšanas process varētu aizņemt aptuveni vienu divas dienas, spriež D. Kļaviņš. Viņš instrumentu Ventspilī plāno uzstādīt divatā ar kolēģi. Vēl būs vajadzīga īpaša tehnika, lai aptuveni 1,2 tonnas smago instrumentu paceltu un piestiprinātu pie tērauda konstrukcijas. Pēcāk vēl būs jāveic dažādi nelieli darbi, piemēram, jāpiemontē displejs un instruments jāskaņo. Viss process Ventspilī varētu aizņemt aptuveni nedēļu. «Gaidu un esmu pārliecināts, ka par instrumentu pianistiem būs liela interese. Būs jauni skaņas piedzīvojumi, veidojot ierakstus, jo šīm klavierēm būs spēcīgs un citāds skanējums. Esmu īpaši priecīgs par to, ka instrumentu iebūvēs Ventspils jaunajā koncertzālē, man tā ir vislabākā vieta, kur tas varētu būt. Latvija un Latvijas kultūra man ir ļoti tuva, tāpēc esmu tiešām priecīgs, ka tieši tur manam instrumentam atradās vieta, un tas izskanēs ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē,» norāda D. Kļaviņš.
Jaunās valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas būvdarbi un aprīkojuma iegāde notiek projekta “Zema enerģijas patēriņa Ventspils Mūzikas vidusskolas ēkas ar koncertzāles funkciju būvniecība, Lielajā laukumā 1, Ventspilī” Nr.EKII-2/1 ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Emisiju kvotu izsolīšanas instruments, un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta “Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība” Nr.8.1.3.0/16/I/014 ietvaros.
