Turpinās labās prakses demonstrējumi un izpēte projekta „Tīrā biomasa” ietvaros

Projekta mērķis ir salīdzināt rūpnieciski ražotas biomasas priekšrocības un trūkumus ar mežizstrādes koksnes atkritumiem, kā arī piedāvāt lauksaimniecības zemju apstrādes alternatīvas un veicināt siltumenerģijas ražošanas uzņēmumu izejvielu dažādošanu.

Viena no projekta aktivitātēm ir lauka izmēģinājumu ierīkošana platībās, kur tiek iegūtas zemas tradicionālo lauksaimniecības kultūru ražas, uzsākot labās prakses demonstrējumus un izpēti, kā šīs platības būtu izmantojamas dažādu atjaunojamās enerģijas izejvielu – cietās biomasas audzēšanai. Izpētes laikā divos gados tiek un tiks testētas piecas Eiropā visbiežāk izmantotās energokultūras, jeb augus ar augstu enerģētisko vērtību, kas izmantojami kā cietais biokurināmais (apses, kārkls, miežabrālis, ziloņzāle jeb miskante un kaņepes).

Tiek ierīkoti eksperimentālie demonstrācijas objekti vītola dzimtas kokaugu – apšu hibrīdu un kārklu izpētei un labās prakses demonstrācijai.

Ir ierīkoti kārklu stādījumi – 1 ha platībā iestādīti pašlaik Eiropā visproduktīvākie kārklu kloni TORA, TORDIS, TORHILD, INGER, KLARA – 2000 stādi no katra klona. Sagaidāmā produktivitāte rūpnieciskos stādījumos pēc 3 gadiem ir 25 – 30 t sausnas cietās biomasas no ha. Līdz šim Latvijā ierīkotajos stādījumos svaigi šķeldotu kārklu mitruma vidējie rādītāji, atkarībā no ievākšanas laika un kārklu klona, ir robežās no 49 – 55 %. Latvijas eksperimentālajos stādījumos trīsgadīgu kārklu dzinumu šķeldu sadegšanas siltuma rādītāji ir vidēji 18,9 MJ uz kilogramu, jeb 5,25 kW stundas.

Hibrīdās apses un kārklu stādījumi 2013. gadā tiks mēsloti ar sadzīves notekūdeņu dūņām, lai kāpinātu produktivitāti un testētu – demonstrētu vienu no saimnieciskās izmantošanas iespējām, augu barošanās elementus saturošajām sadzīves notekūdeņu dūņām un to kompostiem.

Ja par miežabrāli ir zināms, ka tas Latvijas apstākļos spēj dot augstas biomasas ražas ar zemu mitruma saturu un problēmas tā novākšanā var sagādāt vien nokrišņi, spēcīgi lieti, kas izsauc saveldrēšanos, un bieza smaga sniega sega, kas “pieplacina” stādījumos, tad par ziloņzāles stādījumiem lielās platībās nav informācijas. Miskantes attīstībai nepieciešamā gada vidēja temperatūra ir tuva tai, kas tiek novērota Ventspils apkārtnē, bet izaicinājums var būt Latvijas bargās ziemas, kad krasi pazeminās gaisa temperatūra. Līdz šim dažādas miskantu sugas ir veiksmīgi introducētas Latvijas daiļdārzos, kur tās labi pārziemo, kas ļauj cerēt, ka arī ātraudzīgie, sausā biokurināmā ieguvei piemērotie, kloni spēs izturēt Latvijas klimatu.

Abu stiebrzāļu biomasas ieguve veicama vēl 7 – 10 sezonas, kad miskantes stādījumi un mežabrāļa sējumi ir jāatjauno.

Jau pirmajā gadā cietais biokurināmais iegūstams vien no viengadīgajiem kaņepju sējumiem.

Latvijas lauksaimniecības universitātes profesora Aleksandra Adamoviča vadībā veiktajos pētījumos iegūti dati, ka no kaņepēm iegūstamas vidēji 6 – 9 t sausnas biomasas no ha gadā. Kaņepju šķiedras ir ļoti spēcīgas, tāpēc to novākšanai ir jāizmanto speciāli pielāgota lauksaimniecības tehnika.

Gan šogad, gan nākošgad veģetācijas sezonas laikā reizi mēnesī uzmērāmi augu augstumi un biomasa no platības vienības, nosakot mitrumu un oglekļa saturu, pelnus, bet veģetācijas sezonas beigās ievācami izaudzētā cietā kurināmā paraugi siltumspējas, mitruma, pelnu satura noteikšanai.

Pētījuma rezultātā tiks noskaidrota piemērotākā enerģētiskām vajadzībām (siltumenerģijas ražošanai) audzējamā augu kultūra un noteiktas šo augu attīstības perspektīvas Ziemeļkurzemes reģionā.

Saskaņā ar projektu partneru (projektā piedalās 5 partneri) savstarpēji noslēgto Partnerības līgumu Nr. CB56 (Vienošanās) par projekta „Tīrā biomasa” īstenošanu, Ventspils pilsētas domes saistību īstenošana projekta ietvaros ir sadalīta šādi:

• Pašvaldības SIA „Ventspils labiekārtošanas kombināts” ir atbildīgs par projekta vadību (nepieciešamo iepirkumu procedūru nodrošināšana, projekta atskaišu sagatavošana, publicitātes un informācijas sniegšana un citas aktivitātes);
• Latvijas Valsts mežzinātnes institūts „Silava” ir atbildīgs par agrotehnikas izstrādi pareizai plantāciju ierīkošanai un kopšanai, tehniskās specifikācijas izstrādi iekārtu nomas iepirkumam un energoaugu plantācijas pārraudzīšanu un kopšanu;
• Zemnieku saimniecība „Stepnieki II” ir atbildīga par energoaugu eksperimentālās plantācijas ierīkošanu un uzturēšanu.

Ventspils pilsētas domes aktivitāšu īstenošanai paredzēts finansējums 115 138 EUR (80 919 LVL) apmērā, t.sk., Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (84,9 %) 97 736 EUR (68 689 LVL), valsts budžeta dotācija (5 %) 5 757 EUR (4 046 LVL) un Ventspils pilsētas domes finansējums (10,1 %) 11 645 EUR (8 184 LVL).

Projektu plānots īstenot līdz 2013. gada 31. decembrim.