Tulkotājs
19.02.2019.
Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.
Mājos skola
«Ja salīdzinām ar koncertzāli Lielais dzintars vai Vidzemes koncertzāli Cēsis, tad te atradīsies visa skola. Citviet pārcēlās tikai daļa skolas, bet daļa palika arī iepriekšējās telpās. Par to es arī visvairāk cīnījos,» stāsta Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas direktors Andris Grigalis. Iepriekšējās skolas telpas ir Valsts nekustamo īpašumu pārziņā, turklāt tas ir arhitektūras piemineklis, un šobrīd nav zināms, kas notiks ar šo ēku. Topošā ēka ir lielākā Kultūras ministrijas pārziņā esošā kultūrizglītības iestāde ārpus Rīgas, uz kuru pārcelsies teju 500 audzēkņi, tostarp 100 izglītojamie profesionālās izglītības programmās, 400 audzēkņi – profesionālās ievirzes izglītības programmās un 100 darbinieki, tostarp aptuveni 90 pedagogi. «Mūzikas skola pastāv jau 90 gadus, bet mums visus šos gadus nav bijis savas zāles. Mums bija neliels trīs telpu apvienojums, ko saucām par zāli. Aptuveni 40% laika koncertzāles lielo zāli izmantosim mēs. Tikai pēdējos gados ir uzceltas ēkas, kas īpaši paredzētas mūzikas skolām, pirms tam tās bija pielāgotas. Manuprāt, pats galvenais ir caurskanība, un tas mani uztrauca arī šeit,» komentē A. Grigalis. Koncertzāles lielā zāle ir paredzēta 600 klausītājiem, skatuves grīda ir transformējama un regulējama dažādos augstumos. Lielās zāles iekšdarbiem pārsvarā izmantoti Latvijā ražotie materiāli, bet, piemēram, skatītāju krēsli ir ražoti Spānijā. Tāpat lielajā zālē izbūvēts virsgaismas logs, kas būs nosedzams, ja zālē būs nepieciešama tumsa.
Unikāli instrumenti
Lielajā zālē atradīsies arī Vācijas ērģeļu būvniecības uzņēmuma Johannes Klais Orgelbau stabuļu ērģeles un latviešu izcelsmes klavierbūvnieka Dāvida Kļaviņa klavieres. No zāles daļas skatītāji varēs redzēt dekoratīvās un stilizētās ērģeļu stabules, bet aiz tām atradīsies galvenās. Tāpat ērģelēm būs divas konsoles – viena stacionāra un otra pārvietojama, piemēram, būs iespēja ērģeles spēlēt, arī visiem redzot. Skatītājiem būs iespēja redzēt, kā kustas ērģelnieka kājas, ko parasti nav iespējams redzēt. Kopumā vācu meistaru darinātās ērģeles izmaksāja vairāk nekā vienu miljonu eiro, un tās tapa divu gadu laikā. Savukārt lielās zāles kora balkonu nepieciešamības gadījumā varēs izmantot arī skatītāji. Tāpat lielajā zālē tiks novietotas klavieres, kuru kopējais augstums ir 4,70 metri, un, lai sasniegtu klaviatūru, pianistam būs jādodas pa speciāli izbūvētām kāpnēm. Klavieru ekskluzivitāti rada rezonators un stīgu garums, kas ietverts metāla rāmī, klavierēm ir pilna 88 taustiņu klaviatūra. Vertikālais stīgu izvietojums klavieru skanējumam dod ļoti tembrālu, dziļu un sulīgu skanējumu. Koncertprogrammu jaunajai koncertzālei veidos Kurzemes filharmonija.
Zaļi risinājumi
Kopumā ēkā ir paredzētas 13 dažādas energoefektivitātes paaugstinošas tehnoloģijas.
Mazu siltuma zudumu nodrošināšanai plānots izmantot īpašu ēkas apkures veidu, pāļos iebūvējot siltumsūkņa sistēmu. SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš sarunā ar DB, sākot būvdarbus, norādījis, ka ēka ar paredzētajiem energoefektivitātes risinājumiem būs Latvijas mērogam unikāls objekts un tā realizācija būvniekiem ir liels izaicinājums.
Ēkas energoefektivitātes rādītājs ir 35 kW uz vienu kvadrātmetru gadā. Salīdzinājumam – nosiltinātās daudzdzīvokļu mājās šis rādītājs ir virs 100 kW uz kvadrātmetru gadā.
Kā norāda objekta būvuzraugs Gints Ernstsons (SIA Firma L4), liela uzmanība pievērsta ēkas loģistikai, lai apmeklētājiem, ienākot telpā, būtu viegli atrast nepieciešamo. Centrālā ieeja aprīkota ar virpuļdurvīm, kurām pretī atrodas garderobe un ieeja koncertzāles lielajā zālē, savukārt zāli no visām pusēm ieskauj Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas mācību telpas. Kā norāda G. Ernstsons, virpuļdurvis ir efektīvākas par veramām durvīm, jo tās nepieļauj siltuma izkļūšanu no telpas.
Savukārt Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas direktors norāda, ka, izstrādājot projektu, ņemta vērā citu Latvijas koncertzāļu pieredze, tostarp, piemēram, telpu izvietojums, ekonomiskums, lai klasēm nebūtu lielas kvadratūras, nelietderīgas platības. «Pētījām ne tikai Latviju, bet arī ārzemes. Visvairāk mani satrauc sadzīvošana – publiskai koncertzālei ar mūzikas skolu, kurām būtībā jādarbojas vienlaicīgi. Svarīgākais mācību klasēm ir skaņas izolācija. Nemeklējām citu koncertzāļu mīnusus, bet noskaidrojām citu praksi, ņēmām to vērā,» stāsta A. Grigalis.
Transformējama fasāde
Ēkas pirmajā stāvā atradīsies telpas gan koncertzāles, gan mūzikas skolas vajadzībām. Otrajā stāvā pamatā atradīsies telpas mūzikas skolai, kā arī mūzikas bibliotēka, kurā būs gan klausītavas, gan plaukti ar CD, notīm un visu pārējo, kas saistīts ar mūziku. Tāpat jaunajiem mūziķiem būs iespēja pievērsties dīdžeja profesijai. Visbeidzot ēkas trešajā stāvā paredzētas tikai mūzikas skolas klases un skaņu ierakstu studija.
«Mums nav tā, ka te kaut kas būtu lieks, viss ir saplānots līdz milimetriem, arī klašu lielumi ir nedaudz virs minimālā, ko pieļauj būvnormatīvi. Mums nebūs plašas klases, bet tas arī nav nepieciešams. Mums ir vienlaicīgi nepieciešamas daudz, bet mazas telpas,» komentē A. Grigalis. Mācību klasēs nebūs skapīšu un citu mēbeļu, kas varētu traucēt akustikai. Vairāk nekā 300 ugunsdroši skapīši izvietoti gaiteņos. Akustika telpās tiks mainīta ar īpašu aizkaru sistēmu, ņemot vērā katra mūzikas instrumenta specifiku.
Tāpat ēkā atradīsies arī profesionāla mūzikas ierakstu studija, kurā būs iespējams ierakstīt koncertus, kas notiek gan lielajā, gan mazajā zālē. Atsevišķas telpas būs iespējams pielāgot dažādām vajadzībām, piemēram, dienas laikā tajās notiks mēģinājumi, bet vakarā tās būs iespējams izmantot kā ģērbtuves koncertzāles māksliniekiem. Ir izveidota telpa viesmāksliniekiem, viesdiriģentiem vai solistiem ar iespēju to izmanto kā viesnīcu, tajās ir iespējams novietot pat flīģeli. Vasaras sezonā koncertzāles ēku būs iespējams transformēt, un viena no fasādes daļām atvērsies kā vārti. «Ilgi spriedām, vai tas būtu nepieciešams vai ne. Nolēmām – lai nebūtu jāceļ brīvdabas skatuve, koncertzāles mazā zāle būs transformējama – atvērsim to vaļā, skaļruņi tiek apgriezti uz otru pusi, mākslīgi tiks izveidots skatītāju kalniņš, kā arī salikti krēsli, izveidota estrāde, un notiks brīvdabas koncerti,» stāsta A. Grigalis.
Jaunās valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas būvdarbi notiek projekta “Zema enerģijas patēriņa Ventspils Mūzikas vidusskolas ēkas ar koncertzāles funkciju būvniecība, Lielajā laukumā 1, Ventspilī” Nr. EKII-2/1 ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Emisiju kvotu izsolīšanas instruments, un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta “Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība” Nr. 8.1.3.0/16/I/014 ietvaros.
