Skaitļi un fakti

Fakti par pilsētu, ģeogrāfiskais izvietojums

Ventspils atrodas Latvijas ziemeļrietumos pie Ventas upes ietekas Baltijas jūrā 189 km no galvaspilsētas Rīgas.  Ventspils pilsētas teritorija aizņem 58 km². Ventspilī ir divi ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekli – Staldzenes stāvkrasts un Dampeļu atsegums.

Šobrīd Ventspils ir viena no Latvijas 10 valstspilsētām, un tajā pārvaldi savas kompetences ietvaros realizē Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Pēc iedzīvotāju skaita Ventspils pilsēta ir sestā lielākā pilsēta Latvijā, otrā lielākā pilsēta Kurzemes reģionā.

Iedzīvotāji

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – PMLP) dati liecina, ka 2025. gada 1. janvārī Ventspilī bija 35 664 iedzīvotāji, kas veido 1,8 % no Latvijas iedzīvotāju kopējā skaita. Salīdzinot ar 2024. gada 1. janvāri, iedzīvotāju skaits samazinājies par 534 iedzīvotājiem jeb par 1,5 %.

Iedzīvotāju skaits Ventspilī un Latvijā gada sākumā, cilvēku skaits:

Nr.	Pozīcija	2021. gads	2022. gads	2023. gads	2024. gads	2025. gads
1	Ventspils	37 057	36 432	36 732	36 198	35 664
2	Latvija	2 069 089	2 041 542	2 058 836	2 041 553	2 024 584
3	Ventspils iedzīvotāju īpatsvars Latvijas iedz. kopskaitā	1,8 %	1,8 %	1,8 %	1,8 %	1,8 %

Datu avots: PMLP (Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās)

Pēc PMLP datiem uz 2025. gada 1. janvāri Ventspilī darbspējas vecumā bija 22 287 iedzīvotāji jeb 62,5 % no Ventspils iedzīvotāju kopskaita. Salīdzinot ar 2024. gada 1. janvāri, iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā samazinājies par 238 iedzīvotājiem jeb par 1,1%.

Iedzīvotāju virs darbspējas vecuma īpatsvars uz 2025. gada 1. janvāri veidoja 23,6 % no Ventspils iedzīvotāju kopskaita (8 416 cilvēki). Iedzīvotāji līdz darbspējas vecumam (<15 g.) 2025. gada 1. janvārī veidoja 13,9 % no kopējā Ventspils iedzīvotāju skaita – līdz darbspējas vecumam bija 4 961 iedzīvotājs.

Iedzīvotāju nacionālais sastāvs:

Tautība	% no visiem iedzīvotājiem
Latvieši	58,6
Krievi	24,0
Ukraiņi	4,8
Baltkrievi	3,7
Citi	8,9

Avots: PMLP dati uz 01.01.2025.

Nodarbinātība

2022.gadā Ventspilī bija nodarbināti 16,7 tūkst. iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija.

Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem reģistrētais bezdarbnieku skaits Ventspils pilsētā 2025. gada 6. janvārī ir 828 cilvēki. Ventspils pilsētā 2025. gada 6. janvārī bezdarba līmenis, rēķinot pret iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā 2025. gada sākumā – 4,3 % – ir par 0,1 procentpunktu zemāks nekā Kurzemē (4,4%) un par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā Latvijā (4,0%), kopumā tas ir sestais zemākais rādītājs starp deviņām valstspilsētām.

Datu avots: NVA, CSP; Ekonomikas un iepirkumu nodaļas aprēķins

Saskaņā ar NVA sniegto informāciju Ventspils filiālē uz 2025. gada 6. janvāri NVA vakanču datubāzē ir reģistrēta 171 aktuāla vakance 37 profesijās.

Informācija par brīvām darbavietām Ventspils pilsētā nepārtraukti tiek atjaunota NVA vakanču vietnē cvvp.nva.gov.lv un portālos www.cv.lv, www.cvmarket.lv, www.visidarbi.lv, www.ventasbalss.lv un www.livinventspils.lv, kā arī portāla www.ventspils.lv sadaļā “Vakances”.

Iedzīvotāju materiālā labklājība ir svarīgs tautas attīstības aspekts. Priekšnosacījumi strādājošo ienākumu kāpumam ir uzņēmējdarbības attīstība un jaunu, labi apmaksātu darbavietu radīšana. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem Ventspilī vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 2024. gada septembrī bija 1 424 EUR, Latvijā vidēji – 1 529 EUR.

Savukārt 2024. gadā vidējā vecuma pensija (ar piemaksām) bija 720 EUR, tādējādi Ventspilij ieņemot 1. vietu starp valstspilsētām (Latvijā vidēji – 581 EUR). Tāpat, turpinot jau vairākus gadus pastāvošo tendenci, no jauna piešķirtā pensija Ventspilī būtiski pārsniedz Latvijā no jauna piešķirtās pensijas apjomu. Ventspils valstspilsētā 2024.gadā bija arī augstākā vidējā no jauna piešķirtā vecuma pensija – 972 EUR (Latvijā – 628 EUR).

Ventspils brīvosta

Ventspils atrodas Eiropas TEN-T transporta pamattīklā un vēsturiski kalpo par stratēģisku eksporta preču tranzīta mezglu ķimikāliju, kālija sāls, akmeņogļu, graudu, ģenerālkravu, ro-ro un citu kravu pārvadājumiem. Šodien Ventspils ir multimodāla Latvijas osta jebkurai kravai ar pievilcīgākajām ostas maksām Baltijā. Neaizsalstošās ostas tehniskie parametri ļauj visu gadu apkalpot lielākos Baltijas jūrā ienākošos kuģus.

Ventspils brīvosta ir speciālā ekonomiskā zona (SEZ) ar ievērojamiem nodokļu atvieglojumiem, kas sekmē eksportu un rūpniecisko ražošanu, kā arī stiprina ES uzņēmumu globālo konkurenci.

Ventspils brīvostas kopējā teritorija sasniedz 2 693,9 ha (zeme – 2 451,39 ha, ostas akvatorija – 242,60 ha) un tajā ir izvietojušies gan ar ostas darbību saistītu, gan arī daudz dažādu rūpniecisko – industriālo uzņēmumu. Ostā ir 64 piestātnes, un kopējais to garums ir 11 984 metri. Kopš 2000. gada osta aktīvi ir iesaistījusies konteineru un prāmju satiksmes attīstīšanā, un šobrīd prāmju operators “Stena Line” ir izvēlējies Ventspils ostu par vārtiem uz Skandināviju, nodrošinot prāmju reisus Zviedrijas virzienā 12 reizes nedēļā.

Līdz 2019. gadam, kad Ventspils brīvostas pārvaldes sastāvā vēl bija Ventspils valstspilsētas pašvaldības pārstāvji, Ventspils brīvosta strādāja ar stabilu (20 milj. tonnu gadā) kravu apgrozījumu, bet no 2020. gada janvāra, kad Ventspils brīvosta nonāca pilnīgā valsts pārvaldībā, ir vērojams straujš kravu apjoma kritums un Ventspils ostas reputācijas pasliktināšanās.

2024. gadā Ventspils ostas terminālos pārkrauto kravu apjoms bija 8,2 milj. tonnu, kas ir par 2,2 milj. tonnu jeb 21 % mazāks nekā iepriekšējā gadā. Galvenokārt, kravu samazinājums ostas terminālos ir saistīts ar pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktajām sankcijām.

Ārvalstu tiešās investīcijas Ventspils valstspilsētā

Ventspils starp Latvijas lielajām pilsētām uzrāda otro augstāko rādītāju ārvalstu tiešo investīciju piesaistē uz 1 iedzīvotāju. 2025. gada sākumā uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms Ventspilī bija 134,3 milj. EUR.

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā un lielajās pilsētās uz 1 iedzīvotāju 2025. gada sākumā, EUR

Datu avots: Lursoft, PMLP, Ventspils domes administrācijas Ekonomikas un iepirkumu nodaļas aprēķins

Teju 39 % (52 milj. EUR) no visiem ārvalstu ieguldījumiem, kas reģistrēti Ventspils uzņēmumu pamatkapitālos, nāk no Nīderlandes Karalistes, savukārt vēl 16 milj. EUR nāk no Kipras Republikas (12% no kopējā uzkrātā ārvalstu ieguldījumu apjoma Ventspils uzņēmumu pamatkapitālos). Kopumā 2025. gada sākumā Ventspils uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti līdzekļi no 32 dažādām pasaules valstīm.

Britu laikraksta “Financial Times” izdevums “FDI Intelligence” publicējis pētījumu „Eiropas nākotnes pilsētas un reģioni 2025″, kurā Ventspils ārvalstu tiešo investīciju (turpmāk – ĀTI) piesaistes stratēģija atzīta par otru labāko Eiropā, piekāpjoties vien Īrijas trešajai lielākajai pilsētai Limerikai.

Uzņēmumi Ventspils pilsētā

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datiem 2023. gadā Ventspilī bija 2 155 tirgus sektora ekonomiski aktīvi uzņēmumi (uzņēmumi, pašnodarbinātās personas, citi saimnieciskās darbības veicēji), kas ir par 1,5 % vairāk nekā 2022. gadā.

Ventspils pilsētā lielākais nodarbināto skaits ir apstrādes rūpniecības nozarē, kam seko transporta uzglabāšanas nozare.

Savukārt, lielākais iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs ir Ventspils pilsētas transporta un uzglabāšanas nozare. Otra nozīmīgākā nozare pilsētā šajā aspektā ir apstrādes rūpniecība.

Saskaņā ar CSP datiem 94 % ekonomiski aktīvo uzņēmumu 2023. gadā Ventspils pilsētā nodarbināja līdz 9 cilvēkiem, 3 % uzņēmumu nodarbināja no 10 līdz 19 cilvēkiem, 2 % – no 20 līdz 49 cilvēkiem un 1% uzņēmumu nodarbināja 50 un vairāk cilvēku.

Ventspils pilsētā reģistrēto uzņēmumu saraksts pieejams ŠEIT.

Apstrādes rūpniecība

Ilgtermiņā visdinamiskāk augošā nozare kopš 2002. gada, kad Ventspils valstspilsētas pašvaldības vadība (tad vēl Ventspils brīvostas pārvaldes sastāvā) uzsāka industrializācijas programmu, ir apstrādes rūpniecība. Pēc CSP datiem Ventspils apstrādes rūpniecības uzņēmumu apgrozījums 2024. gadā sasniedza teju 302 milj. EUR. Savukārt metālapstrādes un mašīnbūves produkcijas apgrozījums sasniedzis 124 milj. EUR.

Starp valstspilsētām, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Ventspilij ir otrais augstākais rezultāts apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjomā (pēc Valmieras).

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoms uz 1 iedzīvotāju valstspilsētās un Latvijā 2024. gadā, EUR

Datu avots: CSP; PMLP dati par iedzīvotāju skaitu. Ventspils domes administrācijas Ekonomikas un iepirkumu nodaļas aprēķins

Saskaņā ar CSP datiem 2024. gadā Ventspilī apstrādes rūpniecības uzņēmumu eksporta īpatsvars ir 86 %. Līdz ar to vietējā tirgū realizēto pašražoto preču īpatsvars ir 14 %.

IKT nozare Ventspilī

2023.gadā Ventspilī darbojās 84 IKT uzņēmumi un 19 IKT uzņēmumu struktūrvienības. Salīdzinot ar 2019. gadu, uzņēmumu skaits ir pieaudzis par 16, kas veido 23,5% pieaugumu. Šis kāpums norāda uz pieaugošo uzņēmējdarbības aktivitāti šajā nozarē un nozares pievilcību pilsētā.

Ventspils IKT uzņēmumu skaits 2019.-2023.gadā

Avots: Lursoft dati

Kopējais Ventspils IKT uzņēmumu apgrozījums 2023.gadā sasniedza gandrīz 23 milj. EUR, kas ir par 11% vairāk nekā 2022.gadā. Apgrozījuma pieaugums par 2,2 milj. EUR liecina par nozares dzīvotspēju un spēju piesaistīt jaunus projektus un klientus.

Ventspils IKT uzņēmumu apgrozījums 2019.-2023.gadā, milj. EUR

Avots: Lursoft dati

2023.gadā Ventspils IKT uzņēmumos bija nodarbināti 686 darbinieki, kas ir par 1% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lai gan pieaugums ir neliels, tas norāda uz pakāpenisku nozares attīstību un uzņēmumu kapacitātes palielināšanos.

Darbinieku skaits Ventspils IKT uzņēmumos 2019.-2023.gadā, cilv.

Avots: Lursoft dati