Parūpējieties par krūšu veselību

Oktobris jau vairāk nekā 30 gadus tiek atzīmēts kā krūts veselības mēnesis ar mērķi informēt un izglītot sabiedrību par krūts vēzi no dažādiem aspektiem – slimības diagnosticēšanas, ārstēšanas un profilakses.

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca aicina rūpīgi izturēties pret krūšu veselību un savlaicīgi veikt nepieciešamās pārbaudes. «Vēlos mudināt sievietes būt atbildīgām pret sevi, savu ģimeni un pārbaudīt savas krūtis. Savlaicīgi atklāts krūts vēzis ir ārstējams,» tā sarunu uzsāk Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas radioloģe Elizabete Kadakovska, uzsverot, ka jebkurai sievietei ir svarīgi veikt krūšu dziedzeru pašpārbaudi, regulāri iztaustīt krūtis reizi mēnesī, kas ir jādara jau no 20 gadu vecuma. Krūšu dziedzeru pārbaudi var uzticēt arī savam ginekologam. Ja sieviete, iztaustot krūtis, sajūt kaut ko neparastu, noteikti jākonsultējas ar ārstu. Nereti sieviešu sataustītie veidojumi ir nekaitīgi – tā var būt cista vai dziedzeraudu sabiezējums, tomēr, ja parādījušās izmaiņas, jāveic izmeklējumi. «Neatlieciet vizīti pie ārsta, domājot, ka varbūt viss pāries! Ja pārbaudīsiet krūtis, pašas būsiet ieguvējas – ja ar krūšu veselību viss kārtībā, iegūsiet sirdsmieru, nebūs jāpiedzīvo nevajadzīgs stress, savukārt, ja atklāsies izmaiņas, būs iespēja laikus tās novērst,» pārliecināta radioloģe Kadakovska. Lai sievietes regulāri izmeklētu krūtis, kopš 2009. gada Latvijā tiek īstenota valsts organizēta profilakses programma, kas paredz, ka sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem reizi 2 gados tiek izsūtīts uzaicinājums veikt bezmaksas krūšu pārbaudi ar mamogrāfiju – krūšu izmeklēšanu ar rentgenstaru– metodi. Tās mērķis ir atklāt krūts vēzi agrīnā stadijā.

Sievietei kļūstot vecākai, krūts vēža attīstības risks palielinās. Efektīvākā metode krūts dziedzeru slimību noteikšanai sievietēm pēc 40–45 gadu vecuma ir mamogrāfija, jo ap to laiku krūtīs samazinās dziedzeraudi, un palielinās taukaudu daudzums. Precīzāku krūšu izmaiņu noteikšanu mūsdienās iespējams veikt, pielietojot mamogrāfijai papildus pielietojot tomosintēzi (kas pieejama tikai digitālās mamogrāfijas iekārtām). Šāda izmeklēšanas metode pieejama Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā. «Mamogrāfijas izmeklējuma laikā krūts tiek saspiesta, lai uzlabotu pārskatāmību. Lai izvairītos no nepatīkamām sajūtām, veicot izmeklējumu, to ieteicams veikt 5. līdz 10. menstruālā cikla dienā, bet menopauzes periodā – jebkurā laikā,» stāsta Kadakovska.

Krūšu dziedzeru ultrasonogrāfija ir izmeklējuma metode, ko izmanto gan atsevišķi, gan kā papildus izmeklēšanu mamogrāfijai. Krūšu dziedzeru ultrasonogrāfiju visbiežāk iesaka izmantot gados jaunākām sievietēm (apmēram līdz 35–40 gadu vecumam) gan kā profilaktisku, gan diagnostisku izmeklējumu. «Kamēr sievietei nav bijusi grūtniecība, krūts veselības pārbaudei vajadzētu izvēlēties ultrasonogrāfiju. Uz ultrasonogrāfijas izmeklēšanu norīkojumu var izsniegt gan ģimenes ārsts, gan ginekologs, tomēr izmeklējums pieejams arī bez norīkojuma, bet tad par to būs jāmaksā pilna izmeklējuma vērtība. Ultrasonogrāfijas izmeklējuma laikā netiek saņemts rentgenstarojums, iespējams rūpīgi izmeklēt paduses bedres. Ultrasonogrāfija daudz labāk ļauj novērtēt blīvas krūtis, kas ir raksturīgas jaunām sievietēm. Savukārt mamogrāfijas pārbaudēs lielākā problēma ir tieši blīvas krūtis, tādēļ nevajag baidīties vai pārdzīvot, ja sieviete mamogrāfijas aprakstā izlasa, ka jāveic vēl arī ultrasonogrāfiska papildus izmeklēšana,» norāda radioloģe Kadakovska.

Krūts vēža attīstības risks ir augstāks, ja ar to ir slimojušas tuvas radinieces (vecmāmiņa, mamma, māsa u.c.) sieviešu dzimtas līnijās. Preventīvā medicīna piedāvā iespējas izvērtēt iedzimta krūts vēža riskus, veicot DNS testus. Ģenētiskie testi ļauj uzzināt, vai ģimenes audzēju vēsture ir saistīta ar pārmantotām variācijām gēnos. Ja ir aizdomas par pārmantotu vēzi ģimenē, tad, nosakot mutāciju esamību, palielinās iespēja diagnosticēt vēzi agrīni. Un tam ir ļoti liela nozīme: ja slimība tiek atpazīta agrīni, ir lielāka iespēja veiksmīgi izveseļoties.

Galvenokārt krūts dziedzeru vēzis tiek atklāts sievietēm pēc 50 gadu vecuma, taču Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, ik gadus saslimst arī jaunākas sievietes. Diemžēl socioloģiskie pētījumi liecina, ka Latvijas sabiedrībai ir zema interese vai pat vienaldzīga attieksme pret krūts vēzi un ar to saistītiem riskiem. Vairumā gadījumu slimība tiek ielaista un netiek konstatēta agrīnā stadijā. «Krūts vēzis ir biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm. Šobrīd liela daļa ļaundabīgo krūts audzēju tiek konstatēti novēloti. Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka, regulāri dodoties pie ārsta, veicot izmeklējumus, savlaicīgi atklājot krūts vēzi, iespējama efektīva tā ārstēšana un izveseļošanās,» pārliecināta radioloģe.

Uzzināt vairāk par iespējām veikt krūšu pārbaudes var, zvanot uz Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu Ventspilī pa tālruni: 63624665.

Krūšu veselības diagnostikas metodes:
*regulāra pašizmeklēšanās jebkurā vecumā;
*krūšu izmeklējumi ikgadējo profilaktisko ginekologa apmeklējumu laikā;
*krūšu ultrasonogrāfija;
*mamogrāfija;
*mamogrāfija ar tomosintēzi;
*magnētiskās rezonanses mamogrāfija;
*ģenētiskie testi.