Šobrīd tiek izstrādāta būvprojekta dokumentācija aktīvās atpūtas veloparka izbūvei Ventas kreisajā krastā, Reņķa dārza Dienvidrietumu daļā pie Kuldīgas ielas, ~ 4000 kv.m. platībā. Informācija par iecerēto objektu ir raisījusi plašas diskusijas sociālajos tīklos. Lai arī, sniedzot precīzāku informāciju par plānotā veloparka iecerēto atrašanos vietu, daļa iedzīvotāju projektu atbalsta, tomēr joprojām ir iedzīvotāju daļa, kura uz projekta ideju lūkojas ar neizpratni.
Veloparka potenciālās vietas
Uzsākot darbu pie projekta idejas, tika izvērtētas vairākas iespējamās vietas šīs ieceres realizācijai.
Kā kritērijiem vietas izvēlei tika noteikti:
- objekta līdzvērtīga pieejamība no dažādiem pilsētas dzīvojamās apbūves kvartāliem, rajoniem, ievērtējot arī parka izmantojamības vecuma diapazonu (no 2 gadu vecuma, bez maksimālā vecuma ierobežojuma, ja to pieļauj fiziskā kondīcija un veselība);
- objekta sasniedzamība pa izbūvētajām cietā seguma gājēju ietvēm – veloceliņiem;
- autonovietņu esamība iecerētā objekta izbūves vietas tuvumā, izvērtējot apstākli, ka iecerētajā parkā var pārvietoties ar visa veida nemotorizētajiem transporta līdzekļiem, piemēram,skrejritenis, dip daps, velosipēds, skrituļdēlis, skrituļslidas;
- blakus esošo nekustamo īpašumu esošā un plānotā izmantošana,kā arī to īpašumtiesību jautājums.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Pašvaldības Pilsētas attīstības un vides komisijā tika izvērtētas četras vietas veloparka būvniecībai, konkrēti – esošā skeitparka teritorija Sporta ielā 5, zemes gabala Kuldīgas ielā 71 daļa, zemes gabala Aizsaules ielā 1 daļa un Reņķa dārza teritorijas Dienvidrietumu daļa.
Apspriežot iepriekš minētās vietas, tika secināts, ka teritorijā Sporta ielā 5 ir iespējams izbūvēt tikai vienu no trim parkā iecerētajām trasēm, piedevām, trasi izbūvējot esošajā skeitparka teritorijā, tiktu liegta iespēja skeitparka attīstībai nākotnē. Teritorijā Kuldīgas ielā 71 pašlaik ir izvietots pilsētas skvērs ar koku apaugumu un diagonālu gājēju celiņu no Lielā laukuma puses uz Olimpiskā centra teritoriju. Ieceres realizācijas gadījumā, būtu jāizzāģē liels daudzums koku un radikāli jāmaina pilsētas skvēra strukturālā shēma. Teritorija Aizsaules ielā 1 atrodas attālināti no daudziem blīvi apdzīvotiem dzīvojamās apbūves rajoniem, kā arī teritorijas tuvumā nav pietiekami daudz nepieciešamo autonovietņu. Savukārt Reņķa dārza teritorijas Dienvidrietumu daļa ir labi pieejama no dažādiem pilsētas dzīvojamās apbūves rajoniem, izmantojot jau izbūvēto gājēju – veloceliņu infrastruktūru. Objekta tiešā tuvumā atrodas publisks auto stāvlaukums un papildus iespējams automašīnas novietot Kuldīgas ielas brauktuves malā. Izvēlētā vieta tieši nerobežojas ar dzīvojamo apbūvi un īpašums pieder pašvaldībai.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Pašvaldības Pilsētas attīstības un vides komisija par perspektīvāko vietu veloparka izbūvei atzina Reņķa dārza teritorijas Dienvidrietumu daļu pie Kuldīgas ielas.
Sociālajos tīklos tika minēti arī citi zemes gabali, piemēram, pie Vizium ēkas, kā arī vecās dzelzbetona rūpnīcas teritorija, kas, iedzīvotāju skatījumā, šķiet piemēroti veloparka izbūvei. Šie zemes gabali nav pašvaldības īpašums, un to plānotā (atļautā) izmantošana, saskaņā ar Ventspils pilsētas teritorijas plānojumu, ir komercapbūve, līdz ar ko šīs teritorijas netika vērtētas kā iespējamās būvniecības vietas konkrētajam objektam. Diskusijās pieminēta arī Sarkanmuižas pļava un Vidumpļava – teritorijas, kas pieder pašvaldībai, taču šīs teritorijas ir rezervētas nozīmīgu sabiedrisku objektu būvniecībai nākotnē, tādēļ šāda maza mēroga objekti šajās teritorijās netiek plānoti.
Ventspils pašvaldība novērtē aktīvās diskusijas un izsaka pateicību ventspilniekiem par ieinteresētību pilsētas attīstības jautājumos. Vienlaikus norādām, ka sabiedrisko apspriešanu, saskaņā ar būvniecības procesu regulējošiem normatīvajiem aktiem, šāda veida projektiem nav jāorganizē. Savukārt, cita veida apspriešana par šo objektu netika rīkota, jo jautājums vairākkārt (kopumā piecas reizes) tika izskatīts Pašvaldības Pilsētas attīstības un vides komisijā, kurā darbojas arī sabiedrības pārstāvji, un tā apspriešanas laikā neradās šaubas par lēmuma pareizību.
Veloparks Reņķa dārza teritorijas Dienvidrietumu daļā
Kā jau iepriekš tika minēts, lai paplašinātu iespējas ventspilniekiem nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, Pašvaldības Pilsētas attīstības un vides komisijā lēma par piemērotāko vietu velotrases būvniecībai atzīt Reņķa dārza teritoriju pie Kuldīgas ielas. Esošajā vietā paredzēts izbūvēt asfaltētu galveno velotrasi, bērnu un iesācēju velotrasi un grantētu piedzīvojumu trasi.
Būtiski uzsvērt, ka veloparka izbūves ietvaros netiks ietekmēta pasākumu norise Reņķa dārzā, kā arī netiks mainītas esošās pastaigu takas. Arī turpmāk iedzīvotāji, kuri Reņķa dārzu ir iecienījuši kā pastaigu, nūjošanas vai sportošanas vietu, to varēs turpināt izmantot kā līdz šim.
Būvniecības ietvaros netiks izzāģēts un skarts neviens koks, tieši pretēji – tiks sakopti Kuldīgas ielas malā esošie dižkoki un izveidota speciāla dižkoku aizsardzības zona, lai aizsargātu un saglabātu parkā augošās zirgkastaņas un citus kokus.
Veloparka izbūvei nepieciešami aptuveni 4000 kv.m., kas ir 5 % no Reņķa dārza kopējās platības.
Veloparks veicinās veselīgu un aktīvu dzīvesveidu
Asfalta velotrase jeb angliski pump track ir Latvijā un pasaulē iecienīts aktīvās atpūtas infrastruktūras objekts dažādu līmeņu un vecumu velobraucējiem, skrejriteņotājiem, skrituļslidotājiem un skrituļdēļotājiem. Veloparks tiks iedalīts 3 grūtības pakāpju trasēs:
- Galvenā trase – velotrase iecerēta ar tajā integrētu tuneli, kur krustosies divas trases taisnes. Trase tiks būvēta pēc augstākajiem industrijas standartiem, lai tajā varētu notikt arī sacensības.
- Iesācēju trase – līdzās galvenajai trasei plānots uzbūvēt atsevišķu trasi bērniem un iesācējiem. Tai būs zemāks sarežģītības līmenis.
- Piedzīvojumu trase – velotrase grants segumā. Tajā būs iekļauti dažādi modulāri koka un metāla elementi, kas imitē pilsētā sastopamus šķēršļus – trepes, bedres un šauras trotuāru apmalītes. Šāda trase dos iespēju mazākajiem velobraucējiem apgūt nepieciešamās iemaņas, lai droši varētu sākt piedalīties pilsētas satiksmē.
Veloparka galvenais mērķis ir radīt aizraujošu vidi, kurā aktīvi un droši pavadīt brīvo laiku.