Tulkotājs
Iepazīstoties ar deputāta B.Jurševica viedokli, kurš ievietots Ventspils.lv portālā, par it kā nelikumībām, kuras pieļautas veidojot pastāvīgo deputātu komitejas, vēlos paziņot, ka tas neatbilst patiesībai.
2021. gada 5.augusta domes sēdē tika veikti grozījumi pastāvīgo domes komiteju sastāvā, ar mērķi, lai papildinātu komiteju sastāvus ar deputātiem, kuri sākotnēji tika iekļauti tikai vienā komitejā. Tas tika izdarīts pamatojoties uz diskusiju, kura notika iepriekšējā domes sēdē un arī saskaņā ar deputāta Andra Grigaļa iesniegumu strādāt komitejā, kas ir vairāk piemērota viņa zināšanām un darba pieredzei.
Atbilstoši domes nolikumam kopā ir izveidotas četras pastāvīgās komitejas:
- Finanšu;
- Izglītības, kultūras un sporta jautājumu;
- Pilsētas attīstības jautājumu;
- Sociālo jautājumu.
Šajās komitejās kopā ir 27 vietas. Kā to nosaka, likuma “Par pašvaldībām” 54.pants, deputātu skaits komitejās ir jānosaka iespēju robežās proporcionāli no pašvaldības domē ievēlētajiem deputātiem.
Ņemot vērā vēlēšanu rezultātus un ievērojot likumā rakstīto, komitejās tika noteikts vietu skaits katrai politiskajai partijai, sekojošā apmērā. No “Latvijai un Ventspilij!” ievēlētajiem 7 deputātiem apstiprinātas 15 vietas. No “Latvijas attīstībai” un apvienotā saraksta Jaunā Vienotība, Politiskā partija “Latvijas Reģionu Apvienība” ir ievēlēti 2 deputāti no katras partijas, atbilstoši katrai partijai ir nodrošinātas 4 vietas komitejās. No Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un “JKP” domē ir ievēlēts 1 deputāts no katras partijas un attiecīgi piešķirtas 2 vietas komitejās katras partijas pārstāvim. Kopējais vietu sadalījums komitejās precīzi ievēro proporciju kāda pienākas katrai politiskajai partijai.
Pārstāvniecība komitejās tika veidota balstoties uz katra deputāta pieredzi un vēlmēm.
Runājot par deputātu Normundu Pūpolu, tad viņš papildus Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejai tika iekļauts arī Pilsētas attīstības jautājumu komitejā. Šajā komitejā, kā pirmo reizi ievēlēts deputāts viņš nenoliedzami iegūs daudz plašāku un noderīgāku pieredzi nekā Sociālo jautājumu komitejā. Jāmin, ka arī pats Normunds Pūpols atbalstīja šādu priekšlikumu. Tādēļ, var teikt, ka katrā komitejā nav strikti ievērots proporcionāls sadalījums, jo šādā situācijā tas vienkārši nav izdarāms.
Pēc domes lēmuma, šobrīd divās komitejās, vēlēšanās visvairāk balsu ieguvušās partijas “Latvijai un Ventspilij!” deputātiem, ir vairākums. Vienā – Attīstības jautājumu komitejā ir vienāds vietu sadalījums ar pārējām partijām, bet svarīgajā – Finanšu komitejā ir mazākums! Šādu komiteju sastāvu atbalstīja visi klātesošie deputāti, izņemot deputātu Bruno Jurševicu.
Mūsu politiskais spēks jau vairākus gadu desmitus, kā savu primāro uzdevumu ir izvirzījis, sniegt palīdzību tiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams. Apgalvojums, ka sociālo jautājumu risināšana nav mūsu prioritāte neatbilst patiesībai. Iespējams, ka Jurševica kungs vēl nav pilnībā iepazinies ar pašvaldības paveikto sociālajā jomā. Lai palīdzību saņemtu tie, kuriem tā visvairāk nepieciešama, trūcīgajiem un maznodrošinātajiem Ventspilī tiek nodrošināti 52 dažāda veida pabalsti un sociālās palīdzības. Šī gada pašvaldības budžetā, sociālās jomas finansēšanai ir ieplānoti € 6 500 000. Tā kā šī nozare pašvaldībai ir svarīga, uzskatām, ka atbildīgās komitejas vadība ir jāuzņemas cilvēkam ar lielu pieredzi šajā jomā. Tas, ka komitejas vadītājs vēl nav ievēlēts, komitejas darbu neapgrūtina, jo katrā sēdē ir iespējams ievēlēt sēdes vadītāju no klātesošajiem locekļiem. Šāda sēde jau ir notikusi un plānotā dienas kārtība tika izskatīta.
Deputāta Jurševica izteikumus par deputātu Aivaru Lembergu uztveru kā nekorektus un apmelojošus. Lūgums neaizmirst to, ka Latvijas Republikā kā tiesiskā valstī spēkā ir nevainīguma prezumpcija. Tā paredz to, ka ikviena persona ir nevainīga līdz tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā. Aivars Lembergs nav cietumnieks, bet gan, manuprāt, nepatiesi apsūdzēta persona, kuras aizturēšanai nav likumīga pamata. Nesen to savā atzinumā apstiprinājis arī Latvijas Republikas tiesībsargs, Juris Jansons.