Tulkotājs
28. oktobrī pilsētas un novada pašvaldības domju sēdēs tika izskatīts jautājums par iespējamo Ventspils pilsētas un Ventspils novada administratīvo apvienošanu vienā pašvaldībā.
Šo tēmu atkārtoti aktualizējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk VARAM). Juridiskais pamatojums – Satversmes tiesas (turpmāk – ST) spriedums, izskatot bijušo Ozolnieku novada un Ilūkstes novada sūdzības. Lai gan ST spriedumā neviens vārds nav minēts par Ventspils pilsētu un Ventspils novadu, šī sprieduma teksts pašlaik tiek izmantots kā sava veida instruments, lai vēlreiz mēģinātu ar spēku apvienot divas pašvaldības. Kā galvenais arguments tiek minēts attīstības centra neesamība Ventspils novadā. Līdzīgs arguments tiek minēts arī lai Daugavpils, Rēzeknes, Liepājas un Jelgavas pilsētām pievienotu blakus esošos novadus. Manuprāt šis pamatojums ir izdomāts, jo katrā no minētajām valstspilsētām blakus esošajos novadiem var noteikt attīstības centru. Ventspils novada gadījumā to arī norāda mūsu kolēģi, piedāvājot par tādu noteikt Ugāli. Vajadzīga tikai VARAM vēlme iedziļināties šai jautājumā un Saeimas deputātu politiska griba noteikt šiem attīstības centriem samērīgus kritērijus. Arī jaunizveidotajā teritoriālajā iedalījumā ir divas pašvaldības, kuros nav šādi attīstības centri – Saulkrastu novads un Varakļānu novads, bet netiek apšaubīta šo novadu pastāvēšana. Tik daudz par jautājuma juridisko pusi.
Runājot par jautājumu pēc būtības, manuprāt, ir divi ļoti būtiski aspekti – nepieciešama kvalitatīva analīze par iespējamām apvienošanas sekām un iedzīvotāju attieksmes iegūšana. Pilsētas dome jau pirms šogad notikušās administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk – ATR), rūpīgi izanalizēja, kādas varētu būt sekas šādai apvienošanai. Informatīvo dokumentu, kurā ir prognozēts par iespējamiem papildus izdevumiem no tādas apvienošanās, domes speciālisti sagatavoja jau 2019. gada vasarā. Tika konstatēts, ka kopā, gan investīcijām, gan uzturēšanas izdevumiem papildus būtu jāparedz apmēram 44 miljoni euro. Domāju, ka šodienas aktualizētā informācija parādītu vēl lielākus iespējamos izdevumus. Mūsu līdzšinējā pieredze rāda, ka tie speciālisti, kuriem lūdzām sagatavot un sniegt šo novērtējumu, ir kompetenti un tādi, uz kuru analīzi pamatojoties, var pieņemt izsvērtus lēmumus. Protams, neviens neapgalvo, ka šī summa jāizlieto nekavējoties. Tomēr ir lietas, kas jāizdara uzreiz – sociālās palīdzība un pabalsti vienā pašvaldībā nevar atšķirties un skaidrs, ka jau esošos pabalstus un palīdzību nevar samazināt. Ņemot vērā atšķirīgo līdzšinējo palīdzību un pabalstu veidus un apjomus katrā no pašvaldībām, lai izlīdzinātu sociālās palīdzības sistēmu, papildus būs nepieciešami vismaz 600 tūkstoši euro katru gadu, kas pilsētas sociālajam budžetam būtu pieaugums par 30%. Noteikti būtu jāizlīdzina vienā pašvaldībā piemērojamo komunālo pakalpojumu tarifi, kas izsauktu apjomīgus izdevumus. Pašlaik vairākos novada pagastos komunālie pakalpojumu pašizmaksa ir būtiski augstāka nekā pilsētā un tiek daļēji dotēti no novada budžeta. Apvienotajā pašvaldībā nebūtu pamata šādām dotācijām, kā rezultātā tarifi būtu jāpaaugstina. Tā piemēram, tarifs ūdensapgādei un kanalizācijas novadīšanai būtu jāpaaugstina par 33%.
Potenciālajā 44 miljonu izdevumu aprēķinā iekļauts arī Ventspils novada aizņēmumu apjoms 25 miljonu euro apmērā. Šīs saistības ir uzkrājis novads un pēc apvienošanās šie parādi būs jāatdod. Skaidrs, ka apvienotajā pašvaldībā galveno IKP apjomu un galvenos ieņēmumus saražos pilsētas iedzīvotāji, savukārt, aizņēmumu atlikums būs kopējs un būs jāatdod visiem kopā. Uzskatu, ka, tas nav īsti godīgi, ka pilsētniekiem būs daļēji jākompensē tās saistības, ko vēsturiski ir uzņēmies novads, tieši tāpēc šis skaitlis ir iekļauts aprēķinā.
Ikgadējiem izdevumiem ir investīciju sadaļa un ir uzturēšanas izdevumu sadaļa. Nav šaubu, ka aprēķinus vajadzētu aktualizēt, atbilstoši jau šodienas situācijai. Uzturēšanas izdevumu aprēķinu varētu izdarīt vēl daudz detalizētāk un precīzāk, bet visā šajā stāstā ir viena būtiska nianse. Detalizēts aprēķins un pamatojums reformai ir jāsagatavo ne jau pašvaldībām, bet tiem, kas rosina šo reformu. Viņiem bija jāpamato un jāpierāda, ka jaunizveidotais novads būs dzīvotspējīgāks, ka reformai ir ekonomiskais pamatojums, jāsastāda sava veida bizness plāns. Tāda nav. Ir tikai tā saucamais apvienotās pašvaldības profils, kur atrodama tāda absurda informācija, kā piemēram – 37% ventspilnieku strādā Rīgā. Kvalitatīvs reformas pamatojums jāsagatavo tam, kurš izsaka priekšlikumu, par to, manuprāt, nav strīdu un ne mazāko šaubu.
Jautājums par iespējamo apvienošanos noteikti ir tāds, kur iedzīvotāju vairākuma viedokli varētu noskaidrot pašvaldību referendumā. Kamēr Saeima tikai strādā pie šāda likumprojekta, iedzīvotāju attieksmi var noskaidrot socioloģiskajā aptaujā. Atkal jāuzsver, ka ne jau reformas virzītāja – valdība VARAM personā centās to uzzināt. Ventspils dome pasūtīja šādu aptauju, kurā tika aptaujāti 1 000 iedzīvotāju – 600 pilsētā un 400 novadā. Aptaujas rezultāts bija viennozīmīgs un skaidrs. Par apvienošanu bija tikai 29% Ventspils pilsētā dzīvojošie, bet 48% nepiekrīt. Šie rezultāti bija gandrīz identiski arī novadā, kur tikai 33% piekrīt apvienošanai, bet 53% nepiekrīt. Tādēļ var teikt, ka domes lēmums nav tikai pilsētas administrācijas vai pilsētas politiķu vēlme. Iedzīvotāju balsojums ir nepārprotams – vairākums no iedzīvotājiem abās pašvaldībās ir pret apvienošanos.
Domes sēdē izskanēja viedoklis, ka sagatavotais lēmumprojekts ir pārāk agresīvi noformulēts, varēja to izdarīt “maigāk”, mēģinot rast kompromisu ar ministriju. Jāuzsver, ka dome nekad nav gribējusi strīdēties ne ar vienu ministriju, ne arī kādu no Saeimas komisijām. Tomēr šajā gadījumā jautājums ir par attieksmi. 4.oktobrī dome saņēma Saeimas komisijas vēstuli ar lūgumu sniegt viedokli pamatota lēmuma formā līdz 31.oktobrim. Tomēr jau 21. oktobrī, nesagaidot šo viedokli, jautājums ar viennozīmīgu formulējumu – apvienot, tiek virzīts un pieņemts 1.lasījumā Saeimas plenārsēdē. Kādu vēl attieksmi un kādu vēlmi veidot dialogu var sagaidīt? Tā ir absolūta noniecināšana un nerēķināšanas. Kādēļ tad prasīt viedokli, ja tāds nemaz netiek gaidīts un lēmums jau iepriekš izlemts? Uz kurieni jāskrien? Kāpēc tāda steiga? Tikko viena reforma ir beigusies. Kādēļ neizanalizēt ATR rezultātus tajos jaunajos novados, kur bijusī valstspilsēta jau ir apvienota ar kaimiņu novadiem? Kādi ir faktiskie izdevumi, salīdzinot ar situāciju pirms reformas? Kādi ir plusi, mīnusi? Un pēc tam pieņemt izsvērtu lēmumu. Nē, tagad pa kaklu pa galvu steigā tiek virzīta vēl viena jauna reforma, pretēji iedzīvotāju vairākuma gribai.
Ventspils pilsēta un Ventspils novads jau tagad sadarbojas jomās, ko paredz likumdošana – izglītības, civilās aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas jomā. Sadarbību noteikti var paplašināt, ja tam ir attiecīgs pamatojums. Tomēr, kādēļ ar varu likt kopā tos, kuru iedzīvotāji ir pret? Tāds ir jautājums, uz kuru nav atbildes.