Ventspils valstspilsētas pašvaldības ētikas principi

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra

noteikumu Nr. 630 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas

pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai

publiskas personas institūcijā” 7.4. un 8.3. apakšpunktu un Trauksmes celšanas likuma 5. pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Ventspils valstspilsētas pašvaldības ētikas principu (turpmāk – Ētikas principi) mērķis ir noteikt:

1.1. Ventspils valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) iestāžu darbinieku un amatpersonu (turpmāk – darbinieks) profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības standartus, kas jāievēro veicot darbu pašvaldībā, attieksmē pret darbu, savstarpējā saskarsmē, kā arī attiecībās ar citām institūcijām un sabiedrību;

1.2. kārtību, kādā darbinieks ziņo par atrašanos interešu konflikta situācijā;

1.3. trauksmes celšanas kārtību un kārtību, kādā darbinieks ziņo par citiem iespējamiem pārkāpumiem pašvaldībā;

1.4.  amatu savienošanas atļauju izsniegšanas kārtību.

2. Ētikas principi ir pašvaldības darba organizācijas sastāvdaļa un tie ir vienlīdz saistoši visiem darbiniekiem.

3. Ētikas principi ir rekomendējoši kapitālsabiedrībām, kurās pašvaldībai pieder 50% vai vairāk procentu kapitāla daļas pamatkapitālā (t.sk. to meitas kapitālsabiedrībām), un asociētām kapitālsabiedrībām.

II. Darbinieku profesionālās ētikas pamatprincipi

4. Darbinieka rīcībai ir jāsaskan ar sabiedrībā vispārpieņemtajām ētikas vērtībām un principiem, un tai ir jāatbilst normatīvo aktu prasībām.

5. Darbinieks savus pienākumus veic:

5.1. objektīvi un taisnīgi, ievērojot personu vienlīdzību likuma priekšā. Aizstāvot savu viedokli, veicot savus amata pienākumus un savas kompetences ietvaros pieņemot lēmumus, darbinieks balstās uz pēc iespējas pārbaudītu informāciju un objektīviem faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju, neizrādot īpašu labvēlību kādai no personām, vai nesniedzot nepamatotas privilēģijas kādai no personām. Darbinieks ir paškritisks – ja kļūdījies, atzīst savas kļūdas, cenšas tās labot, atvainojas par neētisku rīcību, ja tādu pieļāvis;

5.2. godprātīgi, neizmantojot savas amata priekšrocības un varu personīgā labuma gūšanai sev vai citai personai;

5.3. mērķtiecīgi, izmantojot savas zināšanas, iemaņas, prasmes, darba pieredzi, lai sasniegtu pēc iespējas kvalitatīvāku darba rezultātu, kā arī izrādīt pašiniciatīvu un izteikt priekšlikumus pašvaldības darba pilnveidošanai;

5.4. ar atbildības sajūtu par savu darbību pašvaldībā un pret pašvaldības iedzīvotājiem un citām personām, kas vēršas pie darbinieka;

5.5. neizmantojot iegūto konfidenciālo informāciju savās privātajās vai citu personu privātajās interesēs, neizpaužot šo informāciju prettiesiskā veidā;

5.6. nepieļaujot interešu konflikta rašanos. Darbinieks atsakās no savu pienākumu veikšanas vai valsts amatpersonas amata savienošanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta darbinieka darbības objektivitāte un neitralitāte, lai sabiedrībā nerastos iespaids, ka darbinieks rīkojas interešu konflikta situācijā un ka viņš pieņem lēmumus vai piedalās lēmumu pieņemšanā personisko interešu vai apsvērumu ietekmē. Ja konstatēts valsts amatpersonas interešu konflikta fakts, darbinieks nekavējoties rīkojas, lai novērstu šī konflikta esamību.

III. Darbinieka uzvedības pamatprincipi

6. Saskarsmē ar iedzīvotājiem, valsts un pašvaldības amatpersonām, kolēģiem, kā arī citām personām darbinieks izturas ar cieņu, apzinoties viņu tiesības un pienākumus, respektējot citu uzskatus un intereses. Darbinieks ir laipns un pieklājīgs, nelieto citus cilvēkus aizskarošus, apvainojošus izteicienus, neaizskar personas godu un cieņu, nepazemo viņu, neizturas ciniski pret viņa vēlmēm un vajadzībām, uzskatiem un pārliecību.

7. Darbinieks nepieļauj augstprātību savā darbībā, uzklausa citu viedokli, izvērtē iespējas to izmantot pašvaldības darbā un sabiedrības interesēs, ievēro demokrātijas normas un koleģialitātes principus.

8. Darbinieks sadarbojas ar kolēģiem, sniedzot un saņemot nepieciešamo palīdzību profesionālo pienākumu izpildē.

9. Darbinieks efektīvi izmanto darba laiku un izmanto pašvaldības īpašumu un citus resursus saudzīgi, ekonomiski un racionāli.

10. Darbinieks atturas pieņemt jebkādas dāvanas, atlaides un izklaides piedāvājumus, kā arī labvēlības vai pateicības izpausmes, kas pielīdzināmas dāvanai, ja tās var ietekmēt vai radīt šaubas par kāda darba pienākuma vai uzdevuma izpildes, vai pašvaldības darbības objektivitāti. Darbiniekam ir atļauts pieņemt dāvanas oficiālo darba vizīšu laikā un citos gadījumos, kas minēti likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

11. Ārpus darba laika darbinieks izvēlas tādu uzvedības stilu, kas sabiedrībā nerada šaubas par viņa spējām godprātīgi veikt savus amata pienākumus, kā arī ir lojāls savam darba devējam, neizplatot aizskarošu un nomelnojošu informāciju.

IV. Kārtība, kādā darbinieks ziņo par atrašanos interešu konflikta situācijā

12. Darbiniekam ir pienākums nekavējoties ziņot par iespējamu nonākšanu interešu konflikta situācijā, minēto informāciju rakstveidā iesniedzot pašvaldības iestādes vai struktūrvienības vadītājam.

13. Pašvaldības iestādes vai tās struktūrvienības vadītājam ir pienākums informēt pašvaldības vadību par saņemtajiem iesniegumiem par iespējamiem interešu konfliktiem.

14.  Gadījumos, kad ir konstatēts, ka dotā uzdevuma izpildē darbinieks var nonākt interešu konflikta situācijā, šo uzdevumu nodot izpildei citam darbiniekam.

V. Trauksmes celšanas kārtība un kārtība, kādā darbinieks ziņo par citiem iespējamiem pārkāpumiem pašvaldībā

15. Pašvaldībā par iekšējo vai ārējo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas atbilst Trauksmes celšanas likumam, var iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu saskaņā ar pašvaldības vai konkrētās pašvaldības iestādes iekšējās trauksmes celšanas noteikumiem. Par pārkāpumu, kas neatbilst Trauksmes celšanas likumam, var rakstveidā iesniegt informāciju pašvaldības iestādes vai struktūrvienības vadītājam.

16. Pašvaldības iestādes vai tās struktūrvienības vadītājam aizliegts izpaust informāciju par to, kurš darbinieks informējis par iespējamiem pārkāpumiem, un radīt šim darbiniekam tiešas vai netiešas nelabvēlīgas sekas.

VI. Amatu savienošanas atļauju izsniegšanas kārtība

17. Amatu savienošana pieļaujama, ja tā nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar darbiniekam saistošām ētikas normām un nekaitē darbinieka tiešo pienākumu pildīšanai.

18. Darbinieks, kurš vēlas savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu un kuram šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot rakstveida atļauju, pirms amatu savienošanas uzsākšanas rakstveidā iesniedz attiecīgās pašvaldības iestādes vadītājam lūgumu atļaut savienot savu amatu ar citu amatu.

19. Pašvaldības iestādes vadītājs izvērtējot lūgumu par amata savienošanas atļaujas izsniegšanu ievēro likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktos amata savienošanas ierobežojumus un kārtību, kādā izsniedz atļauju vai pieņem lēmumu par atteikšanos izsniegt atļauju.

20. Darbiniekam ir pienākums pašam informēt amata savienošanas atļaujas izsniedzēju, ja ir mainījušies tiesiskie un faktiskie apstākļi, kādi pastāvēja minētās atļaujas izsniegšanas brīdī.

21. Mainoties tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, kuri pastāvēja atļaujas izsniegšanas brīdī, tiek pārskatītas izsniegtās amata savienošanas atļaujas, izvērtējot, vai valsts amatpersonas konkrētā amatu savienošana joprojām nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

VII. Noslēguma jautājumi

22. Uzsākot darba tiesiskās attiecības vai praksi, darbinieks vai praktikants tiek iepazīstināts ar Ētikas principiem.

23. Ētikas principi ir publiski pieejami pašvaldības interneta tīmekļa vietnē un ikviens var ar tiem iepazīties.