Tulkotājs
Šodien, 9. novembrī, Satversmes tiesa pasludināja nolēmumu lietā par ostu pārvaldības reformu, noraidot Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes un 13. Saeimas 22 deputātu pieteikumu par jaunā ostu pārvaldības modeļa neatbilstību Satversmē nostiprinātājam pašvaldības principam.
Ventspils valstspilsētas pašvaldība nekad nav apšaubījusi Saeimas kompetenci lemt par jebkādu Ventspils ostas pārvaldības modeli, bet aicināja to darīt mērķtiecīgi un jēgpilni, pēc iespējas neierobežojot pašvaldības tiesības un neatņemot pašvaldībai tās īpašumu lietošanas tiesības.
Ventspils valstspilsētas pašvaldība var tikai izteikt nožēlu, ka Satversmes tiesa ostu pārvaldības reformu ir vērtējusi tikai no joprojām neapjausta valsts ieguvuma skatupunkta, nekādu īpašu uzmanību nepievēršot nepamatotajiem pašvaldības mantas un kompetences īstenošanas ierobežojumiem, arī nevērtējot pašvaldības finanšu līdzekļu samazinājumu.
Ventspils valstspilsētas pašvaldība nekādā gadījumā nevar piekrist Satversmes tiesas uzskatam par pieņemamu atzīt situāciju, ka vairāk nekā 40% Ventspils valstspilsētas pašvaldības teritorijas un tajā esošos pašvaldības īpašumus turpmāk pārvaldīs privāto tiesību juridiskā persona, pašvaldībai par to nesaņemot nekādu kompensāciju.
Tāpat pēc būtības ir kritiski vērtējams Satversmes tiesas secinājums, ka Ventspils valstspilsētas pašvaldība Ventspils ostas teritorijā turpmāk nedrīkstēs nodarboties ar saimniecisko darbību, kas ir saistīta ar pašvaldības autonomo funkciju par saimnieciskās darbības sekmēšanu.
Ir pārsteidzoši, ka Satversmes tiesas spriedums par taisnīgu 2022. gada ostu pārvaldības reformu lielā mērā balstās uz Ostu likuma 1994. gada redakciju, skaidrojot, ka it kā pati pašvaldība ir lēmusi par savu īpašumu nodošanu ostas pārvaldes valdījumā. Pirmkārt, jānorāda, ka Ventspils ostas teritorija toreiz bija 480 hektāri, kas ir gandrīz 5 reizes mazāk nekā pašreizējā platība. Otrkārt, Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome nekad nav pieņēmusi lēmumu par vairāk nekā 40% pilsētas teritorijas nodošanu ostas pārvaldes valdījumā.
Pēc Ventspils valstspilsētas pašvaldības domām, Satversmes tiesa nav izvērtējusi likuma pieņemšanas procesuālo kārtību, kas bija viens no pašvaldības svarīgākajiem prasības punktiem. Lai arī Satversmes tiesa apgalvo, ka konsultēšanās ir bijusi pienācīga, diemžēl, netika vērtēti ne nevalstisko organizāciju, ne pašvaldības apsvērumi par ostu reformas realizāciju. Konsultēšanās princips pēc Ventspils valstspilsētas pašvaldības domām netika pienācīgi īstenots.
Satversmes tiesa ir iedziļinājusies šo apstrīdēto normu juridiskajos aspektos, bet, diemžēl, nekādā veidā nav paudusi attieksmi, cik neveiksmīgi valsts realizē šo reformu un kādas tam ir sekas.
Diemžēl jāsecina, ka Satversmes tiesas spriedums nekādā veidā neaizstāv ventspilnieku intereses, tiesai pēc būtības par pareizu atzīstot tādu ostas pārvaldības reformu, kuras īstenošanai joprojām neredz beigas, jo tās termiņš visdrīzāk tuvākajā laikā tiks jau otrreiz pagarināts.
