Latvija ir kļuvusi par daļu no pasaules augstas veiktspējas skaitļošanas infrastruktūras kopienas, jo ir pievienojusies Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) superdatoru tīklam. Turpmāk liela apjoma zinātnes datu apstrāde notiks arī Latvijā, ko palīdzēs īstenot Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētnieki. Šo vēsturisko brīdi apstiprina saprašanās memorands, kuru 5. jūnijā izglītības un zinātnes ministres vārdā parakstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens un CERN informācijas tehnoloģijas un pētniecības direktors Joahims Mnihs (Joachim Mnich).
Ventspils Augstskola, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Universitāte (LU), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA) un Latvijas Nacionālā bibliotēka apvienojušas savus augstas veiktspējas skaitļošanas (High Performance Computing – HPC) resursus federatīvajā skaitļošanas centrā «Latvia CERN CMS TIER2», daļu no tiem nododot CERN vajadzībām liela apjoma zinātnes datu apstrādei. Memoranda parakstīšanā piedalījās arī Ventspils Augstskolas lektore, Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētniece Karina Šķirmante.
«Lielais hadronu paātrinātājs joprojām ir vislielākais zinātnes datu ražotājs pasaulē,» parakstot memorandu, stāstīja Joahims Mnihs. Latvijas superdatoru resursi kalpos CERN CMS (The Compact Muon Solenoid) eksperimentam, kas notiek, ar Lielā hadronu paātrinātāja (LHC) palīdzību ļoti lielā enerģijā imitējot Lielo sprādzienu un mērījumos meklējot atbildes uz jautājumiem par Visumu, lai atklātu jaunus fizikas fenomenus.
Pievienošanās CERN superdatoru tīklam ir vēl viens Latvijas solis ceļā uz mērķi – pilntiesīgas CERN dalībvalsts statusa iegūšanu, kas varētu notikt pēc dažiem gadiem. Memoranda parakstīšanas pasākumā A. Ašeradens apstiprināja, ka minētajam mērķim ir pilnīgs valdības atbalsts un valdība ir gatava spert nākamo soli, lai Latvija vēl dziļāk integrētos CERN. Patlaban Latvija kopš 2021. gada 2. augusta ir CERN asociētā dalībvalsts.